Baziliks
Kā audzēt:
Gan zaļais, gan violetais un sarkanais baziliks ir viengadīgs, tāpēc katru pavasari jāsēj vai jāstāda no jauna. Labi aug pusēnā, ne pārāk mitrā augsnē.
Kā lietot:
Svaigu pievieno dārzeņu salātiem, grilētiem ēdieniem, maltu - dažām zupām. Nav ieteicams vārīt, jo piedod ēdienam rūgtumu un pelēcīgu toni.
Kinza (koriandrs)
Kā audzēt:
Daudzgadīgs, jāsēj 1,5 cm dziļumā. Dārzā pusēnā var izplesties neierobežoti. Patīk vidēji mitra augsne. Podos labi sadzīvo ar citiem garšaugiem.
Kā lietot:
Svaigu liek pie jūras produktiem, maltu - marinādēs un mērcēs. Piedod atsvaidzinošu un spirgtu garšu.
Rozmarīns
Kā audzēt:
Patīk labi apgaismota vieta un ne pārāk mitra augsne. Uz balkona kastē vai dārzā ziemā nevar atstāt, jo izsalst.
Kā lietot:
Svaigu neizmanto, jo nav sakožams. Pievieno krāsnī ceptiem dārzeņiem, gaļai, nelielās devās sarkanvīna mērcei un sautējumiem. Ja par daudz, nomāc citas garšas, spēcīgs kā skuju ekstrakts.
Salvija
Kā audzēt:
Sēklas lielākas, jāsēj 1,5 cm dziļumā. Daudzgadīga, labs fons ziedošajiem augiem balkona kastēs vai dārzā dobēs.
Kā lietot:
Salviju svaigu gandrīz neizmanto spēcīgās garšas dēļ, tā ļoti labi sader ar meža putnu un mājputnu gaļu, ar maigu vai asu, bet noteikti mīkstu sieru.
Timiāns
Kā audzēt:
Daudzgadīgs, lieliski jūtas vidēji bagātā augsnē un pusēnā. Balkona kastē vai podā arī pārziemos.
Kā lietot:
Viens no populārākajiem garšaugiem virtuvē, ļoti labi sader kopā ar rozmarīnu. Liek pie gaļas un ceptiem dārzeņiem, vīna un citās mērcēs, ideāli sader ar sēnēm.
Piparmētra
Kā audzēt:
Labi jūtas liesākā augsnē pusēnā. Podos uz balkona jāuzmanās ar laistīšanu. Lielos augus var nogriezt gandrīz līdz saknei, lai sazaro sīkāk. Līdzīgi audzējama melisa.
Kā lietot:
Tradicionāls saldo ēdienu noformējums, maltu liek ogu mērcēs, saldējumā ar šokolādi, augļu salātos.

Raudene (oregano)
Kā audzēt:
Dārznieki dēvē par daudzgadīgo majorānu, arī garša un aromāts ir līdzīgi. Tīk liesāka augsne un vairāk gaismas. Labprāt mīt podā līdzās citiem augiem.
Kā lietot:
Raudenei (oregano) un majorānam svaigā veidā lieto tikai lapiņas, garša nav īpaši spēcīga, biežāk lieto kaltētu tomātu mērcēs un picās.

Estragons
Kā audzēt:
Daudzgadīgs, brašs kā nezāle! Podā ieteicams ik pa laikam nogriezt līdz saknei.
Kā lietot:
Ļoti spēcīga garšviela - atcerieties dzērienu "tarhūns"! Lieto nelielās devās pie tvaicētām zivīm. Patīkami atsvaidzina, ja par daudz - nomāc visu. Var likt atsevišķās mērcēs, neatņemama sastāvdaļa Bearnas mērcē.
Selerijas

Kā audzēt:
Ilgi dīgst, jāsēj jau februārī vai marta sākumā. Labāk aug paēnā, mīl mitrumu. Atkarībā no pielietojuma izvēlas sakņu, kātu vai lapu selerijas.
Kā lietot:
Populārāki ir kāti un saknes, tomēr jaunie asni ir ļoti maigi un patīkami svaigos salātos vai kombinācijā ar kādu silto ēdienu kā garšas bagātinātājs.
Pētersīļi

Kā audzēt:
Pieticīgāki ir parastie, nevis dekoratīvie, taču visi labprāt aug uz palodzes. Jāsēj agri.
Kā lietot:
Var lietot ar jebkuru citu garšaugu. Mājās ieteicams turēt miksli - sasmalcināti puravi, lociņi un pētersīļi, ko lieto salātiem, zupām, siltajiem ēdieniem un rīta sviestmaizei.

usne

Timiāna dzimtene ir Vidusjūras apgabals un to pazinuši un lietojuši jau senajā Ēģiptē. Timiāns (Thymus vulgaris L.) ir mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas augs, stumbri līdz 30 cm, lapas pretējas ar īsiem kātiem - sīkas. Ziedēt sāk otrajā gadā, ziedi mazi sārti violeti. Zināmi divi timiāna paveidi – franču un vācu. Franču timiāns

aug ātrāk, ir kuplāks un sala neizturīgāks, katru gadu audzējams no sēklām. Vācu jeb ziemas timiāns ir ziemcietīgs un sala izturīgs.

Timiāna audzēšanai jāizvēlas no aukstiem vējiem aizsargāta, silta, saulaina vieta. Piemērotas ir vieglas irdenas trūdvielām un kaļķi bagātas augsnes ar pH 6,5. Labākie priekšaugi - ar organiskiem mēsliem mēsloti rušināmaugi. Pamatmēslojumam augsnē iestrādā 2-3 kg/m2 organiskā mēslojuma, 30-40g/m2 superfosfāta tikpat kālija hlorīda 10 g/m2 amonija nitrāta. Timiānu var izmantot kā viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru, var audzēt akmensdārzos, puķu podos un balkonu kastēs. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem, dalot cerus vai dēstiem.

Lai izaudzētu stādus 1m2 platībai, nepieciešams 0,05 - 0,1g sēklu. Timiānu stādiem sēj martā siltumnīcā tā kā sēklas ir ļoti sīkas ieteicams tās sajaukt ar izsijātām sausām smiltīm un tikai izkaisīt uz mitras augsnes. Kad parādās pirmā īstā lapiņa stādus piķē. Uz lauka izstāda maija otrajā pusē 20x20 cm attālumā, pavairojot ar ceru izvēlas jaunākus augus

Jaunie stādījumi jākopj rūpīgi, regulāri jāapkaro nezāles, jo tās timiānu sīkā auguma un lēnās attīstības dēļ viegli nomāc. Lai timiāns labāk pārziemotu , vēlu rudenī tas jānoliek pie zemes un jāpiesedz ar lapām, salmiem, egļu zariem vai citiem materiāliem. Pavasarī pēc salnām segumu noņem un dod papildmēslojumu - 10 g/m2, pēc ražas novākšanas papildmēslojumu dod atkārtoti.

Svaigam patēriņam dzinumus izlases veidā vāc pēc vajadzības pirmajā un nākamajos gados. Visvairāk ēteriskās eļļas ir augos un tie ir aromātiskāki agrās pēcpusdienas stundās. Masveidā augus ievāc ziedēšanas sākumā, nogriežot tos 5 cm virs zemes sadala zariņus sīkāk un žāvē ēnā. Uzglabā gaisa un gaismas necaurlaidīgā traukā.

Dzinumu galotnes, lapas un ziedus svaigus un kaltētus plaši pielieto kā garšvielu gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem, mērcēm, salātiem, marinādēm. Kopā ar melisu un estragonu to lieto etiķa aromatizēšanai, bet maisījumā kopā ar pupu mētru ir labs melno piparu aizstājējs.

Tautas medicīnā timiānu izmanto pret sāpēm, pret sieviešu slimībām, migrēnām un citām nervozām galvas sāpēm. Pret nenoteiktām, mainīgām nervu sāpēm dažādās ķermeņa vietās palīdz timiāna tēja. Timiāna ekstraktu izmanto pret klepu - tas mīkstina klepu un veicina krēpu atdalīšanos, to ieteic lietot arī plaušu slimniekiem. Timiāns veicina gremošanu, kas ir svarīgi ēdot treknus ēdienus.

Floristi timiānu izmanto pušķiem un galda dekorēšanai, mazi ziedoši zariņi skaisti izceļ galda klājumu.