|
|
Wednesday, April 17th, 2013
| |
10:29 pm - Parasts ierkasts
|
Šodien ejot cauri Bastaļkalnam uz centra pusi, mani pusceļā apturēja ,kāds anglis un uzrunāja.
Izskatījās manos gaods, un tā nu uzsitām random klaču. Pirmais ,ko viņš ieminējās, bija tas,ka izskatos pēc Bridžitas Džounsas.
Kompliments, nē, laikam, jā. Man taču patīk Bridžita, viņa ir lieliska. Perfektā sieviete.
Un tā aizrunājāmies ,ka stundu pavadījām kopā, iepirkām viņu vakariņas un samainījāmies ar numuriem.
Kad pilnīgs nogurums, pasivitāte un ikdiena jau uzmācas ar rūtīnisku sajūtu es sastopu jaunus cilvēkus.
Arī gaidīdam savu vilcienu, satiku Aleksi, Aleksandru.
Patiesībā mums vienmēr tāda klača,ka noejot līdz manām mājām vienmēr paliek kāds neatbildēts jautājums.
Un tā ir kātrēja ikdiena,kad es atkal priecājos un laistos ar pasaules dalīto prieku.
Es šķiet dažreiz piesavinos citu ļaužu prieku. Lasīju arī Aristoteli, nesen.. Pāris dienas atpakaļ un lasīju viņas filozofiskos un cilvēciskos pamatojums jautājumā- Kas ir laime!?
Un viņš, man saka ,ka laime ir ceļš nevis mērķis, nu es neglīti ,iestarpinu veselu nodaļu trijos vārdos, nekaunīgi.
Bet nezinu gan, esmu laimīga un es to zinu, ar vai bez, bet es priecājos par katru sasodīto dienu, katru sasodīto mēslu miskastē, par cilvēkiem, zemi,debesīm un smiekliem. Nēesmu daiļrakstītāja un nevaru atrast īsto vārdu,kā to formulēt.Man patīk,man patīk dzīvot šo nolādēti skaisto dzīvi.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, April 15th, 2013
| |
7:02 pm
|
Līnija, flīzes, jā,jā.. tālāk, zobubirstes, zobupastas, šampūni,krēmi..jā,
tālāk, skuvekļī, jā. Tālāk slotas,maisi,švame,Pagdaidi! Švamme,ŠVAMME!
Paņēmu, iebāzu somā un aiznesu Sūkli Bobu uz īstajām mājām.
|
|
(comment on this)
|
| |
6:46 pm
|
Jauns un jauns. Visapkārt ir tas pats vecais tikai jauns, ar neizskaidrojamu sajūtu es arī esmu nedaudz jauna.
Un bija pirmā reize,kad nolēmu,ka ir laiks..
Tā nu pienāca šī diena, un es gāju un atskatījos skatlogā, nervozēju. Baidījos.
Domāju ,kā lai pareizāk pajautā.. Mēģināju noturēt dialogu galvā ar sevi, sasmējos. Biju dzirdējusi visādas sliktas lietas par šāda tipa iestādēm.
Zināju, ka vajadzēja izmest kādu neveklu joku kā jau parasti man tas izdodas.
Iegāju istbiņā, jauka sieviete man visu parādija. Bet tā lieta mani vienalga biedēja.
Noģērbos, iesmērējos ar kremu, salocīju drēbītes un rāpos iekšā. Iedgās lampiņas, viegla brīze, un aidā Dienvidamerikas ritmā atslēdzos.
Nebija tik traki, kā domāju. Mana pirmā reize bija ciešama.. nu labi, man patika māklsīgā saule.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, March 27th, 2013
| |
5:18 pm
|
|
Man nepatīk pavasaris, jo cilvēki iemīlās, bet es, es stāvu savā dušā un vientuļi dziedu. Skuvekli, skuvekli saki man tā, kura kāja gludākā?
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 24th, 2013
| |
9:40 pm - atmiņa
|
Pusmoderni ir tikai slaidi vaidi.
arī, teiksmim, svaigi kaili. Bet to jau Žoržs man stāstīja pagājušo reizi,kad tikāmies kādā piepīpētā kafejnīcā, kur piesitusies kafijas smarža bija katra ienācēja kabatā. Bet Žoržs, atkal ar savu šarmato, piesmakušo balsi man sacīja,lai mierīgi ievelku pa nāsīm.. Un es būdāma kautra un nevarīga pakļāvos aicinājumam.Tā nu es atceros to visu, ik pa laikam, dažreiz es piefantazēju vai Žoržs tik bija īsts vai nē..
|
|
(comment on this)
|
| |
9:36 pm
|
Vienkārši leiks
ir vārds,kas izrunāts
kas tik grūti nācis
tik nevaldāmi sūri
un vājprātīgi kā mūri
ir nolicis stūri
pa ceļam uz ūķi
Vienkārši kūl, ir nesaderīgi būri...
Jā!
ko lūri?
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, March 14th, 2013
| |
12:26 am
|
Nekas, būs labi.
Tas nebūs ilgi.
Būs skaisti,
Tu pasauli ieraudzīsi no jauna.
Pēc tam sāpēs,pavt ļoti,
bet tad atkal vis būs labi.
Naraudi,nebaidies, neuztraucies
Tas bija,ir un būs tā vērts.
(Bet tu vairs nekad nebūsi tāds kāds tu biji)
|
|
(comment on this)
|
| |
12:26 am
|
Nekas, būs labi.
Tas nebūs ilgi.
Būs skaisti,
Tu pasauli ieraudzīsi no jauna.
Pēc tam sāpēs,pat ļoti,
bet tad atkal vis bū labi.
Naraudi,nebaidies, neuztraucies
Tas bija,ir un būs tā vērts.
(Bet tu vairs nekad nebūsi tāds kāds tu biji)
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, March 7th, 2013
| |
10:13 pm
|
Skeptiski noskaņots
es tomēr mēģinu
Vēl mēģinājumā
es mēģināju
Vēl tagad
es mēģināt mēģināju
bet izmēģināt
līdz galam nevarēju
Bet kur gan tam gals?
Mēģinājums ir un paliks
tikai mēģinājums
bet tas jau esmu es pats
Mēģināts un izmēģināts
uzstājos vislielākajā mēģinājumā
|
|
(comment on this)
|
| |
9:11 pm
|
Viskodīgākie džemperīši ir tie paši siltākie.
Bet ne par to šis vakara ierakts. Patiesībā, vienmēr kad doma jāliek uz papīra vai jāpieraksta tā pēkšņi izskrien kā caur filtru atstājot tikai mazus pilienus no visas smagās domas, kas bija krājusies kādu laiku.
Visvairāk par cilvēku lielo eksistenciālo vājumu un būtību var likt aizdomāties šīs būtnes sabiedriskajā transportā. Dažkārt man sanāk mērot maršrutu Rīga-Jūrmala.
Un katru rezi zinu, ka kas interesants mani sagaidīs šinī ceļā.Atliek vien dziļāk iespiestis mīkstajā veco vilciena paralona krēslā un atslābt. Dažreiz sajūta, ka esi kā skatītājs izrādē,ar izcilu režiju un aktieriem. Tad viss liek aizdomāties, aizdomāties līdz tam, ka saproti, cik katrs mēs tomēr esam dažādi. Un man šķiet jocīgi,jo automātiski mans prāts visu mēģina salikt un pielāgot maniem absurdajiem standartiem.Citreiz arī, jā citreiz man paliek skumji. Citreiz man sanāk pat skaļi smieties. Ir jau visādi, bet braukt ar vilcienu, tas ir vesels piedzīvojums. Bet visnelietīgākās šķiet tantiņas, kas ar savu skatienu spēj pateikt vairāk kā tūkstoš vārdu, pat vēl vairāk. Es nezinu kā ir ar viņām, bet ,laikam, dzīves skarbais skurbums salauzis viņas tik tālu, ka ar saviem nomācošajiem acu skatieniem viņas nekautrējās dalīt uz visām pusēm. Tas ir kā uzraksts lielveikalā "pelējusi maize par brīvu", kurš gan pirktu vai pat ņemtu par velti vecu maizi? Neviens to negrib. Apmaldījušies acu skatieni, tā man labāk patīk. Un interesanti, ir raudzīties ,ko cilvēki dara braucot vilcienā, kā cenšas kavēt savu tik dārgo laiku. No rītiem citi vēl cenšas atgūt zaudētos miega pārpalikumus, citi kavējās domās, daži ieslīguši grāmatu lapaspusēs un aizrautīgi fantazē par citu pasaules klātbūtni. Bet tā jau tikai mana daļas diena, mana maza daļas diena.
Un tā man patīk mērot šo sliežu ceļu,patīk traukties ar vilcienu nezināmajā.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, February 25th, 2013
| |
11:47 am
|
Varu arī labāk. Ko Jums pazistamāku un sakarīgāka.
Velc roku pāri jūras malai
Lai saules vējš iegriež tev spārnus
harmoniskam bezceļam un
čaukstošai miera vētrai
Vien pacel acis
Noglaudi arī smaidam vaigu
Piever durvis,lai sals
nesaldē tavu maigo seju
Rokas pavisam savītas
Acīs staro mirdzumiņi
Un lūpas savilkušās tā,kā
gribētu sacīt mīļus vārdus
Bet tas tikai psihoanalītiķu lepnums.
Tā ir tikai brutāla miesaskāre un apreibināta dzīvesprieka paliekas
... space space.. Sakars!
|
|
(comment on this)
|
| |
11:41 am - Paliek
|
|
Tagad vari ievilkt elpu un novilkt brilles, kuras jau kādu laiku bija saplīsušas. Nebeidzams karuselis iet tev apkārt. Apstājos, un šķiet,tas viss jau reiz noticis. Vai es to zināju? Vai scenārijs jau uzrakstīts un režisori visas lomas iedalījuši, vienmēr tu vari mainīt visu, tikai dažreiz rokas nestiepjās tik lielas, lai ko mainītu. Ar bērnišķīgu smaidu un vieglām kājām esmu pārliecināta, ka nedzīvojam vienu reizi, ka paliek kāda vēl cerība vai neizspēlēta atlikta loma. Nedomājot, par dziļāku eksistensiālo spēku es nedaudz jūku prātā' vieglā vijolīšu smaržā, nedaudz jūku'
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, February 13th, 2013
| |
10:46 pm
|
Tikai mēģinu aizsmērēt tukšus caurumus, caur kuriem vairs tikai knapi spīd cauri.
Bet Jūs jau zināt, ka gandrīz neskaitās..
Man nav ko teikt, rakstīt. Uzrakstu un atkal "backspace". Un tā visu laiku...
|
|
(comment on this)
|
| |
10:44 pm
|
Zelta herbārijā katrs tur savas izrautās spalvas.
Katrs kurs klusītiņām slēpj to ko ir pazaudējis.
Raud savas zirga asaras. Un tad uzdod jautājumu - vai zirgi maz raud?
Un patiesībā, es jau nemaz nezinu, bet Dievs saka ,ka visi raud.
Ja visi raud, tad visiem sāp, ja visiem sāp, tad dzīvība ir visur.
|
|
(comment on this)
|
| |
10:41 pm
|
Nezinu, ko vēl vairāk vari gaidīt no sātīgās pasaules.
Tev ir dots viss, itin viss! Un vis ko tev vajadzēs,tiks taps arī tavs.
Nenobrāztie ceļi, tā pat kā cilvēku pieredze, līdz ko tu nepiedzīvo pats, tev nav skaidrs.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, January 22nd, 2013
| |
9:04 pm
|
Ar salauztu sirdi var dalīties, padodot un salaužot to tālāk.
The fucking bitch ,you life.
sincerely ,
the monster you've made.
|
|
(comment on this)
|
| |
8:45 pm
|
|
Jo Tam , patīk neizspēlēt spēli līdz galam, atstāt to iestrēgušu pauzē.
|
|
(comment on this)
|
| |
7:38 pm
|
|
Tagad ,kad viens atkal palaists garām pašas gribai klausot, atkal ir sāpīgi. Un nedrīkst sevi žēlot, jo tad kāds vēl tavu dzīvi apzags!
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, December 19th, 2012
| |
12:30 am
|
|
| |
12:25 am
|
Lūpas, raupji savilktas. Seja neviltotā neizpratnē.
Šovakar atkal laiks jau nesit pareizu ritmu.
Nav , nu nav man laiks. Ne tev , ne man , ne tam, sētniekam. Laiks nepieder un vispār nav. Tā relatīvā nozīme ir tikai blīvs iedalījums kaut kādā nezināmajā.
Cilvēks vispār neko nezina. Viņš neko nesaprot. Tikai izdomājuši, te kaut kādus savus pasaules noteikumus un absurdus standartus. Bet šovakar ir vēl trakāk. Jo ja nesaproti vēl vairāk par neko, tad ir recekļains biezenis tavā jau tā eksistenciāli neesošajā prātā.
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|