nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
01:03
6.10.10

1. kurš kaut ko pateica
ja gribas komentēt..

unamade
Man šķiet, bet varbūt tikai šķiet, ka mīlestībā kā tāda vienkārši aug ģeometriskā progresijā. Neticu, ka ir iespējams pārstāt kādu mīlēt, bet var nākt klāt citi. Un tajā ir kaut kas skaists un varbūt tipiskai, dogmatiskai ( aaam... monogāmai ? ) domāšanai nesaprotams. Ja cilvēks var mīlēt vecākus, brāļus/māsas, pat nepazīstamus cilvēkus ( un tie ir daudzi cilvēki ), tad vajadzētu būt tā, ka beigās tu mīli tik daudzus cilvēkus, ka tas šķiet gluži nepieņemami. Bet tā viņa aug ģeometriskā progresijā.
* * *
[User Picture]
On 6. Oktobris 2010, 12:31, [info]mikele commented:
Man liekas, mīlestībai nav nosacījumu - ko, kā vai kad.
Ja tu kādu mīli no visas sirds,
kaut vai uz vienu dienu -
tu mīli.
Un, ja sirdī tik daudz mīlestības, ka var dot daudziem...
Tu mīli daudzus.
Tā vienkārši ir.
Muļķīgi būtu to mīlestību tagad ņemt un ielikt krātiņā, iegrožot un dot tikai vienam. Tas mazliet egoistiski. No otra puses, ja viņš/viņa tā grib. Kā kaķītis Skalbes pasakā teica, "Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks."
Un ģeometriskā progresija rodas tad, kad tu vairs nebaidies dalīties. Un tad gibās dot arvien vairāk un vairāk.

Reply