nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Nu re, visiem čujs pareizs. :) Nu, vismaz Aļona tā teica. Viņa tāds izspļauts krievu tantuks, sajaukt nevar…Ar dzelteni balinātiem matiem, uzkasītiem perfektā krievu matu sakārtojumā - nu, tā kā Solvitai Āboltiņai, tikai ar čolku. Aļona baksta pa vēderu, jo sīkais kājas aiz ausīm aizbāzis. Zem ārsta halāta Aļona velk pusgarus pelēkus svārkus un spilgti rozā bītleni . Nezinu, kur vēl tādas var nopirkt ( gan jau, ka Coney Island, tur var arī tos pelmeņus un iebiezināto pienu "CCCP" dabūt. ). Aļonai prasu - nu, puika vai meitene ? Aļona saka - a es zinu kas!…. Laikam daudzi vecāki joprojām izvēlas nezināt dzimumu. Aļona tik saka, nu, viss kārtībā, pēc mēneša nākat apkārt, jo sīkais aizgriezies ar ķermeni prom. Ā, nu puika…
* * *
Ņujorkas ziemas nepiekāpjas un arī šogad droši vien kārtīgi pazudīs tikai aprīļa beigās. Nu nekas, šodienas prieciņš būs - satikšu Artu. Tā jau ir, ka "domenes produktus" vienmēr jauki satikt. Citiem grūti saprast tādu siltumnīcu. Atliek cerēt, ka tiks iekšā visās skolās un brauks te dzīvoties. Vismaz būs kāds, kas ar mani ( un mini-mani ) runās latviski. Par mini-mani runājot - man tā kā mazam bērnam sirds satraukumā sitas - rīt ultraskaņa. Protams, ka galvenais, ko gribas dzirdēt ir - viss ir kārtībā. Bet iespējams, rīt arī zināšu vai mini-es ir puika vai meitene.
Visiem, kam ir "čuijs" šķiet vienādi... nu redzēsim vai visiem ( un arī man ) bijusi taisnība... Jebkurā gadījumā - vārdiņi jau izdomāti un Tuomo apstiprināti kā labi esam. Grūti, protams, atrast kaut ko, kas der latviešu, somu un angļu valodām. Arī pilsonības var būt tikai divas un amerikāņu ir automātiska, tāpēc otra krita par labu Somijai, jo uzvārdu kaujā uzvarēju es ( nu labi, Tuomo nemaz nepretojās un pats tā bija izdomājis... ). Labums tāds, ka angliski rakstāmie vārdi nav jālatvisko...
Bet vienu citu kauju es sāku lēnām zaudēt - kauju ar visām biksēm... nekas vairs neder....
* * *
Visu nakti ar Andželo nogulējām mierīgi kopā. Tuomo mājās tik pēc diviem vien bija, tāpēc es šoreiz piesavinājos Andželo. Pat neņemot vērā to, ka viņš ir mini suns, visu laiku mēģināja man ķepu aplikt apkārt. Profesionāls mīļumsuns - uzreiz var redzēt, ka oriģināli pieder divām mazām meitenītēm. Tuomo no rīta Andželo man nozaga un teica - viss, tagad mana kārta mīļumsuni ( no angl. - snuggledog ) čubināt! Un kā lai iebilst, kad pie gultas vāzē gaida rozes... :)

Pie reizes vakar noskatījos Whiplash... kaut kāds murgs... un es pat skatījos filmu ar apziņu - nedrīkst piekasīties džeza lietām! Bet šis jau bija galīgi dīvaini. NEKAD un NEKUR tā nekad nebūtu un ja būtu - ne jau nu universitātes līmenī un nevienā disciplīnā. Nav neviena profesija pasaulē ( pat ne dejotāji vai sportisti ), kas par spīti tam, ka asinis šļācas turpina trennēties režīmā, kas neko nedotu. Visi zina, ka lai spēlētu ātri, jātrennējas lēni, lai varētu būt fokusā - jāatslābinās. Filmas gadījumā viss ir tieši pretēji... nu tik neloģiskas visas rīcības...

* * *
PIrmais fashion šovs godam pavadīts. Turēju līdzi visiem superfotogrāfiem un ķengājos par tiem, kas iespiedušies pašā centrā, bez zibspuldzes ar 400 kanona kit lēcām centās izlikties svarīgi un lasīja morāli visiem pārējiem. (Domās) nospļāvos, paņēmu krēslu no skatītāju rindām un vienkārši fočēju pāri visiem. Yes! Modes skate bija forša, modeles - šādas tādas. Gan labas, gan sliktas - dažas līdz pus-mēlei vien tika un jau griezās riņķī. Nu i labi... Jebkurā gadījumā - ņemot vērā aprīkojumu, iespējas un modeles, rezultāts ir ļoti labs. :)
* * *
Ņujorkas ziemas sāga turpinās - šodien aizgājis jau zem mīnus 15* . It kā štrunts par temperatūru, bet vējš ir briesmīgs, sevišķi kopā ar lielu gaisa mitrumu. Šodien skatījos bildēs kā Florida izskatās un gribas saukt - mammu, braucam ātrāk un uz ilgāku laiku! :) Ceturtdien nācām no koncerta un es gandrīz paliku bez grupas - basists ( kā jau basists - lielas formas vīrs ) ar kontrabasu, pieķēries pie ceļa zīmes, nevar izkustēt no vietas. Tā tās Ņujorkas ziemas izskatās.
* * *
Trīs nedēļu laikā pieņēmos svarā par 1.8 kg. Sīkajam šodien klausījāmies sirsniņu - viss izklausās labi. Man asinsspiediens esot perfekts un viss izskatās oki doki.
Pēc divām nedēļām ultraskaņa - ceru redzēt vai būs bosiks vai princese.
Jau pāris nedēļas esmu apsēsta ar to, ka nu dikti gribas aknu pastēti ( uz baltmaizes. Ar marinētiem gurķiem! ) . Galvenais, ka nedrīkst. Bet īstenībā jau arī nezinu, kur nopirkt. :)
Laikam jau tikai tāpēc, ka nedrīkst, gribas arī svaigu lasi, protams, uz kāda mīkstā siera. Un visu gribas ar sāli, bet visi čipsi, kas tik ļoti garšoja ( aka Pringles ) vairs negaršo... skāde... :)
Pēc paskata klīnikā izskatās, ka visas amerikāņu hispānietes uz slimnīcu iet tikai pēc 30 nedēļām - es joprojām esmu vienīgā, kas nav apaļa ( vēl... ).
* * *
Dzīvokļa meklējumi sākās un beidzās šodien. Nākošnedēļ parakstīsim līgumu. Kā jau Ņujorkā - uz fikso jāizsver visi plusi un mīnusi.

Sāksim ar mīnusiem :
1) dzīvokļa dzīvojamai istabai un lielajai guļamistabai pēc būtības nav logu. Ir mazi lūramlodziņi un jumta logi, jo jumta dzīvokis.
2) Stāvas trepes, nav lifta.

Plusi :
1) Superīgs rajons - visas mājas, arī mūsu, ir tajā smukajā Ņujorkas stilā - vienā ielas galā ir vilciens un veikali, otrā ielas galā - skaista pastaiga un bērnu laukums - nevaru aprakstīt stilu, visas mājas ir ieejas trepēm, visas div/trīsstāvīgas, šauras. Tāds - franču privāto dzīvojamo māju stils.
2) Mēs uz gadu iegūstam dzīvokļa īres tiesības ( ar iespēju pagarināt katru gadu ), tāpēc nav jāatskaitas, ja gribam kādam kādu no istabām izīrēt.
3) Ā, jā - trīs atsevisķas istabas un dzīvojamā istaba/virtuve ar vienu atklātu ķieģeļu sienu ( juhuu par hipsterismu! ).
4) Ir privāts pagalms! Juhuu!
5) Liels pagrabs, kur glabāt riteņus, mantas un tur arī ir veļas mašīna un žāvētājs, juhuuu! ( retums Ņujorkā... )

Ievāksimies jūnijā. Es jau nevaru sagaidīt. Mazajās istabās jāpārkrāso sienas, lai vēl gaišāk - tur gan ir normāli logi, bet jocīga sienas krāsa - kādam bija sūnu zaļš noskaņojums.. :)

* * *
Beidzot sākam meklēt dzīvokļus un es ļoti ceru, ka izdosies atrast kaut ko tādu, kā es gribu!
* * *
Taisnība ir par to enerģijas uzplūdu. Tagad nevar apstāties. Gribas tik daudz ko darīt. Pēkšņi sapratu, ka tāpat kā Grācā attapos, arī te - pilnai harmonijai pietrūkst nekas cits kā KORIS! Diemžēl uz metropolitan operu esmu nokavējusi un nāksies gaidīt nākošo sezonu ( nu, man taču vienreiz būs jāpamēģina, kaut vai konkursa pēc! ), bet tikmēr viens labs koris vēl meklē dziedātājus - lai gan pamatā baznīcai piesaistīts - šis derēs, jo meklēti tiek tikai "paid singers" un sezona beidzas jau jūnijā, kas protams labi sader ar man vajadzīgajiem atvaļinājumiem.
Aizvakar biju vienā studijā uz workšopu - labi atsvaidzināja atmiņu un vēl tiku pie bildēm ar sevi!
Vakar tikos ar vienu modeli - uz ātro iepazīšanos sesiju. Labi mums sapasēja un smuks rezultāts no "apkrāt kvartālam" fotosesijas, tā ka domāsim darīt ko skaistāku. Tā kā viņa dzīvoja krievu rajonā, nenoturējos un mājupceļā iegāju veikalā "магазин" (klasika...) . AAAA!!!! CCCP ( jap, tas ir nosaukums ) iebiezinātais piens, visas končas un cepumi kartona kastēs - sveramās. Goda vietā uz letes, ar neko neapklāta rotājas liela torte "Napoleons". Es nezinu, kur viņi izrok pat vecos svarus, slīpās vitrīnas un vārgas iljiča spuldzītes blāvi dzeltenīgam apgaismojumam, gluži kā Mālpils vai Mazirbes veikalos bērnībā, bet pelmeņi saldētavā lepni gozējās pašā priekšā un pa trīs ar pus dolāriem nonāca manā īpašumā - un jā, tika apēsti ar skābu krējumu un etiķi! :)
Vismaz kā pateikt Labdien, Uz redzēšanos un paldies es vēl krieviski māku...
* * *
Jau saģērbos iet ārā taisīt pēcapokalipses bildes, kad atkal sāka sniegt, bet objektīvam nepatīk sniegs.... Pie tiem 20 cm vēl 20 sasnigs ? Es domāju, ka vajag arī slēgt ne tikai visu sabiedrisko transportu un neļaut mašīnām braukt, bet arī slēgt visas slimnīcas, pārtikas veikalus un aptiekas līdz augustam. Nu tā, lai drošāk…
* * *
Šodien jāskrien uz darbu agri, Tuomo tikmēr jāiepērk "avārijas šokolādes" krājumi, jo šonakt sasnigšot 50 cm un vējš būšot līdz 55 km/h. Tā ka rīt uz darbu diez vai dosimies. :)
* * *
Šonakt sapnī skatījos uz "Aizupēm" un izdomāju, ka jāpārbūvē jauns jumts. Uzreiz parādījās celtnieku brigāde un pārbūvēja pirmo stāvu kā kaut ko līdzīgu Buku muižai - ar kolonām, tikai dzeltenās krāsas vietā bija rozā. :)
Šodien ar Tuomo runājot par naudu, aizrunājāmies par sapņu ieguldījumiem nekustamajos īpašumos - sapņu, jo tiem nav jābūt nedz izdevīgiem, nedz loģiskiem, nedz iespējamiem - vienkārši sapņu īpašumi. Tuomo nopirktu māju, kas viņam bija tā, kas man ir Mālpils, bet ko viņa mamma kaut kad pārdeva. Tā kā "Aizupes" ir omopja, tad es teicu, ka ja reiz sapņu īpašumi tad - Bukas. Jo kāda jēga no tās superskaistās vietas, ja tā netiek izmantota - vismaz uztaisītu kā vecos laikos… un jā, ar ezeru un ūdenskritumu! Man gan no pašas ēkas vienmēr bija bail. Laikam iekšā es nekad tur nebiju ( vai tomēr ? ), bet jau ārdurvis bija ļoti biedējošas! Tā ka muižā es pati nekad negribētu dzīvot, teorētiski tā vajadzīga tikai, lai būtu pieeja ezeram un ūdenskritumam, bet pieļauju, ka īpašums šajā gadījumā ir ezers + muiža, bet to vienmēr var pārtaisīt par viesnīcu, utt… . Centāmies uzminēt īpašuma aptuveno vērtību. Vienīgais ko atradu ir "Salmiņu" lidlauka cena ( 8.2 ha zemes ) - 86 000 latu. Interesanti, ka no 8 pircējiem neviens tā arī šo īpašumu nav nopircis un teorētiski Salmiņš ir vienīgais, ka šo vietu pieskata. Lai gan lidlauku reizēm īrē skaidaiveri un tas tiek izmantots avārijas situācijās lidojumus starp leišiem un Ādažiem. Zinot segumu - es nezinu kāda reāla pievienotā vērtība īpašumam reāli ir… Lai kaut ko tur izveidotu taču viss ir jānojauc sākumā nost… un jāpārlej viss asfalts… un ne jau parasts - lidostu segums… Īstenībā ļoti interesanti tā papētīt. Lidlauka cena liek domāt, ka bez multimiljonu kredītvēstures pie ezera ( un muižas ) man netikt. Mans naudu šķērdējošais boss sūdzējās - grūti, kad ir nauda ko "dedzināt" ( tā tikai ebreji Ņujorkā var īdēt… ). Es teicu, ka es gan gribētu, lai man tāda nauda būtu, jo man ir plāns! :)
* * *
Vasarā, ballējoties pa Williamsburgas hipsteru naktsdzīvi, Džeimss atrada uz ielas nomestu puķi puķpodā. Puķe bija galigi sanīkusi, ar appuvušām lapām un, lai gan redzams, ka tā vēl cīnījās, bija skaidrs, ka nekāds ilgdzīvotājs no šīs puķes nesanāks… Džeimss izdomāja, ka tā puķe man ir jāuzdāvina. Zinot viņu, tas bija jauks žests, tikai ņemt "bezpajumtnieku" bomzīšpuķi baigi negribējās. Ballējāmies vēl kādu laiku un es izdomāju, ka to puķi paņemšu, ja atcerēšos. Tagad mājās, saulīte, smukā violetā māla podiņa ar smukiem rozā ziediem taisās plaukt mana rozā Kalanchoe ( nezinu lv vārdiņu ). Vēl mazliet šķība un greiza, bet stipra, 4 reizs lielāka kā sākumā un dikti koša…
* * *
Beidzot apnika ņergāties un čīkstēt un izdomāju, ka beidzot kaut kas interesants jāsāk darīt. Izlēmu paputināt savus iekrājumus un nopirku šujmašīnu. Sapratu, ka vesela kaudze ar drēbēm ir novecojusi UN sāk kļūt par mazu, tāpēc iedomājos, ka taču to visu var atrisināt nevis metot ārā kaudzi ar drēbēm un pērkot vietā jaunas, ko vilkt uz pāris mēnešiem, bet gan pārveidot to, kas kādreiz iepirkts, bet netiek vilkts. Iesāku ar vienkāršu projektiņu, kurā divus pa mazu esošus krekliņus pārveidoju vienā smukā, ērtā krekliņā. Sanāca smuki. Lēnām varēs ķerties pie nopienākiem darbiem. Uz tehnoloģiju iepirkšanas viļņa sapratu, ka man jau ļoti ļoti sen kārojas kaut ko no agrākiem laikiem. Latvijā vienmēr bija sendviču tosteris. Iepirku to arī un nu gaidu - svētdien jau varēs taisīt garšīgās siermaizes! Un, ja reiz uz nostaļģiskā siermaižu viļņa es uzlēkusi, sataisīju vienu rītu siermaizes tā, kā mamma taisa. ( nu, vismaz man šķiet, ka tikai mamma tā taisa! ). Ar majonēzi un krējumu, tomātiem un rīvētu sieru. Sanāca baigi labi! Nākošie elektroniskie pirkumi būs gludeklis ( jo vienkārši nekad nav bijis…) un kārtīgs fēns ( jo manējais ir komēdija par tēmu )… Tad vēl elektronikas wish-listē ir mikseris ( Tuomo mīļajiem banānu - šokolādes mafiniem ) un matu taisnotājs ( es ziemā smuka parasti neiztaisos, tāpēc tas būs pavasara pirkums… ) un tad jau sākas neiespējamā misija - visas foto lietas… :) Bet - ar jaunajiem diviem pirkumiem jau solis tuvāk elektronikas pilnībai ir sperts! Juhuuu! :)
* * *
Beidzot arī Ņujorkas ielas ir baltas! Termometra stabiņš noslīdējis zem -10 C*. Ģērbšanās metode ir sekojoša. Maika, jaka, džemperis, džemperis, šalle, jaka, LV šalle, LV cepure, ja ārā snieg vai ir auksts vējš - FIN šalle, kas tinas apkārt 10 reizes un tad es izskatos pēc citplanētieša ( tipiskā ) ar lielu, zilu galvu ( un nē, es neskraidu apkārt bez biksēm, bet gan iegādājos siltās zeķubikses, nu gluži kā bērnu dienās ) . Jāsaka, ka -10 C* NY ir daudz nepatīkamāki kā Eiropā - mitrums lien ādā un tur sasalst. Brrr..
* * *
Atzīšos - sasniedzu savus slinkuma rekordus. Nebiju bijusi dušā 3 dienas, istaba izskatījās briesmīgi un no ledusskapja satura arī neko nevarēja saprast. Dienas pagāja darbā, kur zināju - neviena nav un mājās - istabā, kur neviena nav. Pie Ņujorkas nedaudzajiem plusiem pieskaitāmā "absolūta pazušana pūlī" tomēr reizēm noder. Arī tas, ka ir piespiedu cepuru sezona un mati nav obligāti jāatrāda. Tad nu šodien bija gana - saņēmos un iztīrīju istabu, pēc IKEAs apmeklējuma ( jā, ir traki, kad šis veikals ir 5 kvartālu attālumā… ) arī beidzot tiku atpakaļ pie jau mūžību atpakaļ izdegušās gaismas. Protams, ne jau nopērkot vajadzīgo spuldzīti griestu lampai, bet gan nopērkot jaunu lampu… un sveces….un pakaramos… un spilvenu….. un….. kanēļmaizīti. Jo viņiem ir tādas garšīgas, siltas un … pieļauju - absolūti neveselīgas. Bet nu, kas varbūt nav labi ķermenim, noteikti kanēļa smaržas veidā ir labs sirdij. Pārvarot vēlmi nopirkt absolūti nevajadzīgu jaunu paklāju, apbalvoju sevi ar iespēju iztīrīt to pašu paklāju, kas jau ir! Tadāaaa, izrādās - tiešām zils! :) Nu labi, es jau pārspīlēju. Jebkurā gadījumā - Tomo ( tā, kas suns ) bija dikti apjukusi tīrā istabā, kas smaržo pēc meža zemeņu svecēm un pārbaudīja katru stūri, visu rūpīgi apošņājot… Vēl šodien katlā uzradās borščs. Ai, nu sakārojas boršču. Neko darīt. Jāiet uz veikalu, jāpērk bietes… Pēc tam, kad beidzot atradu kārtīgu recepti, viss gāja kā pa sviestu - liellopu gaļa kusa mutē, viss tika savārīts pareizā secībā un garšo lieliski!… Protams, šo ēdienu novērtēt spēja vien tikai poļu dzīvokļa biedrs, kas aizlavījās līdz katlam divreiz ( un es viņu nevainoju…)… :)
* * *
Fotokamera, pase, vīza, siltās, Tuomo mammas adītās zeķēs, šalle un mammas sūtītā cepurīte ar māras koku. Ceļojums uz Kanādu tūlīt sāksies! Juhuuu!
Kāzu jubilejai par godu saņēmu norādījumus no Tuomo : viesnīca ir tur un tur, pie portjē aploksnē ir atstāta istabas atslēga un nauda, leduskapī saldētas zemenes un mango! Es būšu atpakaļ tikos un tikos - uztaisi sev karstu vannu - redzēsi - ārā būs ļoti auksti!

:)
Vai nav lieliski ? :)

* * *
Desmit nedēļas Tuomo ir projām. Protams, ka mani piemeklēja doma - ko tad īsti šajā laikā darīt. Darbs aizņem 70% laika. Bet ko darīt tajā 30% atlikušajā nomoda laikā ????
Tad nu, sekojot ikdienai nolēmu, ka tieši tas ir vajadzīgs - pārmaiņas pēc var nesekot Tuomo kalendāram, manam nogurumam, mūsu vēlmei sēdēt kaut kur divatā. Māra ( mana (aptuveni) latviski runājošā draudzene, kas strādā mūsu klubos par bārmeni ) mani uzaicināja uz kādas meitenes dzimšanas dienu. Skaidrs, ka man šķita dīvaini - kāpēc gan lai es ietu uz dzimšanas dienas ballīti restorānā, ja es nemaz jubilāru nepazīstu. Izrādījās - visi 12 cilvēki ir (vismaz aptuveni) latviski runājoši. Visiem vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Smiekli un bilinguāla vide ( ja nu vārdiņi aizmirstas ). "Daudz baltu dieniņu" netipiskā izpildījumā ( dziesma acīmredzami ir pārmantota kluso telefonu veidā ). Īsti latviešu vārdi patriotiskas nostaļģijas dēļ ( ak, nabaga bērni ) un unamade māca, kā pārtulkot izteicienu "screwed up" - nu takš - apčakarēts! :)
* * *
Pēkšņi, no dzelteniem kokiem sāka krist lapas. Rajons ietērpās biezā, tumīgā miglā. Nēģerbērni nozuda no ielām un spēļu laukumiem. Ugunsdzēsēju mašīnas, kas uzpildījās ar ūdeni, izgaismoja istabu sarkanu un zilu. Brāmsa 4. simfonija lauza ceļu caur griestiem no augšējā dzīvokļa, kurā dzīvo "tas puisis, kas taisa gleznu rāmjus". Iečīkstējās durvis un Tomo ( tā, kas suns ) uzmanīgi pabāza savu purniņu pa šķirbu, lai apskatītos, vai man nav kaut kas ēdams. Ja tikai viņa mācētu arī durvis aiz sevis arī aizvērt...
* * *
Darbā uz austiņām klausos ziemassvētku dziesmas, kas jāiemācās koncertam. Uzreiz slinkums strādāt, gribas vai nu Gogoļielā ēst pīli un skābus kāpostus, un dancot ar mazajiem, vai Tērbatas ielā būt laikam joprojām mazākajai (?) , kas prot lasīt un vilkt dāvanas no egles apakšas :)
Nāksies nopirkt mandarīnus, dzert ingvera un pašaudzētās piparmētas tēju un plānot ziemassvētkos aizbēgt vismaz prom no Ņujorkas....
* * *

Previous