nākotnes · atmiņu · pieraksti

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Melns onka - kaa iet puikam?
Unamade - ?
Onka - nu, tu tachu puiku gaidi!
* * *
Doši vien milzīgā cilvēku skaita dēļ arī trakie Ņujorkā šķiet lielā vairumā. Vakar pasta nodaļā sieviete rupji runā ar darbinieci. Sākumā mani apkalpojošā darbinice aizrāda melnajai dāmai, pēc tam jau pat es pateicu, ka nu ir par traku. Viņas (?) atbilde bija - I'm transgender gay, I know how to talk to people! Visi palikām uz pauzes un sākām smieties. Turpmāk par argumentu visam izmantošu - I'm straight! …un viss!
 Par godu aptuvenajam pavasarim pārstādīju visus mājas augus lielākos podiņos, nogriezu visus garšaugus, kas pa ziemu sanīkušies un iestādīju šo to jaunu. Dilles jau izdīgušas un vajadzētu saņemties un šorīt sastādīt salātus. Jo kāpēc ne… Varbūt ņem un izaug… :) 
 Tāda sajūta, ka aprīlis Ņujorkā pievelk ļaudis no malu malām un tagad tā viss saplānots, ka ne diena bez draugiem, radiem un kaziņām paziņām.
* * *
Iesprūda pavasaris kaut kur. Nu, vismaz ziedu veikali izliek tulpes un citas pavasara puķes uz ielas.
* * *
Ar gariem zobiem, bet kaut kas pavasarveidīgs te notiek. Saule ir. Sniega nav ( nu, ja neskaita tās vientuļās pāris pārslas, kas vakar lidinājās ). Nekā jauna arī nav - vienkārši atskaitos, ka dzīva un vesela.
* * *
Priekšnieks - ebrejs no bagātas ģimenes. Dīvainā kārtā, labs matemātikā, slikts loģikā. Kā viņš pats saka - "Es reizēm jūtu, ka esmu īsts žīds - paņemu rokās žuksni naudas un uzreiz zinu, cik tur ir - nav nemaz jāskaita! ". Viegli aizsvilstas.

Advokāts - kā smejies, ir it kā no "Krusttēva" izkāpis. Veca itāļa nobružātā seja, nenosakāmas formas ķermenis ietērpts trenniņtērpā ( jo ir sestdiena! ) un rokā ( un gaisā ap ) - cigārs. Runas tik par un ap - tam tur miljons, tas tam tur miljonu, investējam tur, ieberžam šitam... " tā lai viss legāli, tas mans darbs! "

Uzdevums - 1) Priekšniekam - Izveidot formulu, pēc kuras aprēķinātu naudas summu, kas ikmēnesi jāizdala mūziķiem.
2) Advokātam - uzlikt to uz papīra.

Darbība - 1) Priekšnieks, kas ir pilnīgi drošs par savu formulu, bet diemžēl nemāk to mierīgi, lēni un pareizi izskaidrot.
2) Advokāts, kam nav pacietības un kura iekšējais itālis ar rokām gaisā tirinās pa telpu un žļambā neaizdegto cigāru. Ar vienu kāju jau stiepjas uz durvju pusi.

Atrisinājums - Unamade, kas beigās uzzīmē shēmu, visus izdomātos piemēru skaitļus nonivelējot uz kaut ko saprotamu, atrod problēmu, saprot, ka abiem bija taisnība un abi kļūdījās.
Visi laimīgi!

* * *
Lai gan teju teju "noraustījos" - tomēr saņēmos un aizgāju uz prof kora noklausīšanos. Kā nekā, kas man jaunai, precētai! :) 
Vismaz kaut kas interesants lietainā Ņujorkas sestdienas dienā!
Noklausīšanās bija presbiteriāņu baznīcā - paskat cik smuka baznīca! <- check it !
Bija interesanti redzēt, kā pēc gada, nedziedod klasiku, pamainījies diapazons ( mulsinošā kārtā nolīdzinājušies reģistri un tagad vairs nevar saprast, vai no manis alts vai soprāns... ), protams, liels prieks lasīt no lapas un saprast, ka tā skola nekur nav pazudusi! :) Padziedāju arī Hendeļa solo dziesmu - tā feini protams, ka stāvi milzīgā telpā, pašā priekšā un vari telpu piedziedāt! Lai gan beigās pateicu, ka diez vai no manis tagad korists sanāks ( jo cik nu mēnešus vien sanāktu... ), tomēr prieks, ka aizstaigāju! 
* * *
Nu re, pagājušajā nedēļā viso ko sanācis redzēt.

Otrdien ar Tuomo bijām uz Keith Jarrett koncertu Carnegie Hall. Es jau saprotu, ka ģēnijs un kas ne, bet tomēr - brīvi improvizēts koncerts spīdoši nesanāk arī viņam. Kā Tuomo teica - reizēm izklausās pēc Unas, kas no rīta sacer un spēlē "Tuomo-celies-augšā" dziesmas. To vienu džeza standartu viņam gan arī nevajadzēja ankorā spēlēt, jo.... tas bija izcils. Tik skaists, ka padarīja visu koncertu vēl vājāku. Tomēr mūzika, kas ir kārtīgi izstrādāta, ir daudz efektīvāka.

Uuuun, tāpēc sestdien rāpāmies Carnegie hall balkonā vēlreiz augšā. Šoreiz uz Bjorku. Protams, nostalģisku bērnības sajūtu dēļ vien man šis koncerts patika daudz labāk, tomēr arī stīgu orķerstr(īt)is ir skaisti un Bjorkas dīvainie tērpi un video. Ak jā, video - šis bija labs piemērs tieši pretējam gadījumam no Keith Jarrett. Mūzika ir tā izstrādāta, ka tai līdzi uztaisīti video, kas kā grafiska partitūra paralēli seko līdzi dziesmām. Tomēr, mēs visi esam cilvēki, arī Bjorkai aizmirstas vārdi, vai vijolnieks grib to pauzi uztaisīt garāku un tad nesakrīt kopā ar video. Kas par daudz tas par skādi.
( Tiem, kas nezina par šādiem video - lūdzu jums viens no maniem mīļākajiem piemēriem - https://www.youtube.com/watch?v=4uOxOgm5jQ4 ).

Piektdienas vakarā mums bija izlaidīgā izklaide - bijām uz burleskas šovu Ņujorkas vienā no labākajiem/vecākajiem burlesku teātriem. Pirmkārt vieta ir ļoti skaista - neliela teātra skatuvīte, tumšas tapetes un smagi aizskari. Otrkārt - dejotājas/akrobātes ir efektīvas - kārtīgs burlesku meikaps, tērpi. Vakara vadītājs stāsta nu ļoti nepiedienīgus jokus labākā burlesku DJ ( ! it's a thing ! ) pavadībā.
Ilgi gan es neizturēju - pietika ar pusi šova, bet vizuāli ļoti krāšņi un interesanti !

* * *
Nu re, visiem čujs pareizs. :) Nu, vismaz Aļona tā teica. Viņa tāds izspļauts krievu tantuks, sajaukt nevar…Ar dzelteni balinātiem matiem, uzkasītiem perfektā krievu matu sakārtojumā - nu, tā kā Solvitai Āboltiņai, tikai ar čolku. Aļona baksta pa vēderu, jo sīkais kājas aiz ausīm aizbāzis. Zem ārsta halāta Aļona velk pusgarus pelēkus svārkus un spilgti rozā bītleni . Nezinu, kur vēl tādas var nopirkt ( gan jau, ka Coney Island, tur var arī tos pelmeņus un iebiezināto pienu "CCCP" dabūt. ). Aļonai prasu - nu, puika vai meitene ? Aļona saka - a es zinu kas!…. Laikam daudzi vecāki joprojām izvēlas nezināt dzimumu. Aļona tik saka, nu, viss kārtībā, pēc mēneša nākat apkārt, jo sīkais aizgriezies ar ķermeni prom. Ā, nu puika…
* * *
Ņujorkas ziemas nepiekāpjas un arī šogad droši vien kārtīgi pazudīs tikai aprīļa beigās. Nu nekas, šodienas prieciņš būs - satikšu Artu. Tā jau ir, ka "domenes produktus" vienmēr jauki satikt. Citiem grūti saprast tādu siltumnīcu. Atliek cerēt, ka tiks iekšā visās skolās un brauks te dzīvoties. Vismaz būs kāds, kas ar mani ( un mini-mani ) runās latviski. Par mini-mani runājot - man tā kā mazam bērnam sirds satraukumā sitas - rīt ultraskaņa. Protams, ka galvenais, ko gribas dzirdēt ir - viss ir kārtībā. Bet iespējams, rīt arī zināšu vai mini-es ir puika vai meitene.
Visiem, kam ir "čuijs" šķiet vienādi... nu redzēsim vai visiem ( un arī man ) bijusi taisnība... Jebkurā gadījumā - vārdiņi jau izdomāti un Tuomo apstiprināti kā labi esam. Grūti, protams, atrast kaut ko, kas der latviešu, somu un angļu valodām. Arī pilsonības var būt tikai divas un amerikāņu ir automātiska, tāpēc otra krita par labu Somijai, jo uzvārdu kaujā uzvarēju es ( nu labi, Tuomo nemaz nepretojās un pats tā bija izdomājis... ). Labums tāds, ka angliski rakstāmie vārdi nav jālatvisko...
Bet vienu citu kauju es sāku lēnām zaudēt - kauju ar visām biksēm... nekas vairs neder....
* * *
Visu nakti ar Andželo nogulējām mierīgi kopā. Tuomo mājās tik pēc diviem vien bija, tāpēc es šoreiz piesavinājos Andželo. Pat neņemot vērā to, ka viņš ir mini suns, visu laiku mēģināja man ķepu aplikt apkārt. Profesionāls mīļumsuns - uzreiz var redzēt, ka oriģināli pieder divām mazām meitenītēm. Tuomo no rīta Andželo man nozaga un teica - viss, tagad mana kārta mīļumsuni ( no angl. - snuggledog ) čubināt! Un kā lai iebilst, kad pie gultas vāzē gaida rozes... :)

Pie reizes vakar noskatījos Whiplash... kaut kāds murgs... un es pat skatījos filmu ar apziņu - nedrīkst piekasīties džeza lietām! Bet šis jau bija galīgi dīvaini. NEKAD un NEKUR tā nekad nebūtu un ja būtu - ne jau nu universitātes līmenī un nevienā disciplīnā. Nav neviena profesija pasaulē ( pat ne dejotāji vai sportisti ), kas par spīti tam, ka asinis šļācas turpina trennēties režīmā, kas neko nedotu. Visi zina, ka lai spēlētu ātri, jātrennējas lēni, lai varētu būt fokusā - jāatslābinās. Filmas gadījumā viss ir tieši pretēji... nu tik neloģiskas visas rīcības...

* * *
PIrmais fashion šovs godam pavadīts. Turēju līdzi visiem superfotogrāfiem un ķengājos par tiem, kas iespiedušies pašā centrā, bez zibspuldzes ar 400 kanona kit lēcām centās izlikties svarīgi un lasīja morāli visiem pārējiem. (Domās) nospļāvos, paņēmu krēslu no skatītāju rindām un vienkārši fočēju pāri visiem. Yes! Modes skate bija forša, modeles - šādas tādas. Gan labas, gan sliktas - dažas līdz pus-mēlei vien tika un jau griezās riņķī. Nu i labi... Jebkurā gadījumā - ņemot vērā aprīkojumu, iespējas un modeles, rezultāts ir ļoti labs. :)
* * *
Ņujorkas ziemas sāga turpinās - šodien aizgājis jau zem mīnus 15* . It kā štrunts par temperatūru, bet vējš ir briesmīgs, sevišķi kopā ar lielu gaisa mitrumu. Šodien skatījos bildēs kā Florida izskatās un gribas saukt - mammu, braucam ātrāk un uz ilgāku laiku! :) Ceturtdien nācām no koncerta un es gandrīz paliku bez grupas - basists ( kā jau basists - lielas formas vīrs ) ar kontrabasu, pieķēries pie ceļa zīmes, nevar izkustēt no vietas. Tā tās Ņujorkas ziemas izskatās.
* * *
Trīs nedēļu laikā pieņēmos svarā par 1.8 kg. Sīkajam šodien klausījāmies sirsniņu - viss izklausās labi. Man asinsspiediens esot perfekts un viss izskatās oki doki.
Pēc divām nedēļām ultraskaņa - ceru redzēt vai būs bosiks vai princese.
Jau pāris nedēļas esmu apsēsta ar to, ka nu dikti gribas aknu pastēti ( uz baltmaizes. Ar marinētiem gurķiem! ) . Galvenais, ka nedrīkst. Bet īstenībā jau arī nezinu, kur nopirkt. :)
Laikam jau tikai tāpēc, ka nedrīkst, gribas arī svaigu lasi, protams, uz kāda mīkstā siera. Un visu gribas ar sāli, bet visi čipsi, kas tik ļoti garšoja ( aka Pringles ) vairs negaršo... skāde... :)
Pēc paskata klīnikā izskatās, ka visas amerikāņu hispānietes uz slimnīcu iet tikai pēc 30 nedēļām - es joprojām esmu vienīgā, kas nav apaļa ( vēl... ).
* * *
Dzīvokļa meklējumi sākās un beidzās šodien. Nākošnedēļ parakstīsim līgumu. Kā jau Ņujorkā - uz fikso jāizsver visi plusi un mīnusi.

Sāksim ar mīnusiem :
1) dzīvokļa dzīvojamai istabai un lielajai guļamistabai pēc būtības nav logu. Ir mazi lūramlodziņi un jumta logi, jo jumta dzīvokis.
2) Stāvas trepes, nav lifta.

Plusi :
1) Superīgs rajons - visas mājas, arī mūsu, ir tajā smukajā Ņujorkas stilā - vienā ielas galā ir vilciens un veikali, otrā ielas galā - skaista pastaiga un bērnu laukums - nevaru aprakstīt stilu, visas mājas ir ieejas trepēm, visas div/trīsstāvīgas, šauras. Tāds - franču privāto dzīvojamo māju stils.
2) Mēs uz gadu iegūstam dzīvokļa īres tiesības ( ar iespēju pagarināt katru gadu ), tāpēc nav jāatskaitas, ja gribam kādam kādu no istabām izīrēt.
3) Ā, jā - trīs atsevisķas istabas un dzīvojamā istaba/virtuve ar vienu atklātu ķieģeļu sienu ( juhuu par hipsterismu! ).
4) Ir privāts pagalms! Juhuu!
5) Liels pagrabs, kur glabāt riteņus, mantas un tur arī ir veļas mašīna un žāvētājs, juhuuu! ( retums Ņujorkā... )

Ievāksimies jūnijā. Es jau nevaru sagaidīt. Mazajās istabās jāpārkrāso sienas, lai vēl gaišāk - tur gan ir normāli logi, bet jocīga sienas krāsa - kādam bija sūnu zaļš noskaņojums.. :)

* * *
Beidzot sākam meklēt dzīvokļus un es ļoti ceru, ka izdosies atrast kaut ko tādu, kā es gribu!
* * *
Taisnība ir par to enerģijas uzplūdu. Tagad nevar apstāties. Gribas tik daudz ko darīt. Pēkšņi sapratu, ka tāpat kā Grācā attapos, arī te - pilnai harmonijai pietrūkst nekas cits kā KORIS! Diemžēl uz metropolitan operu esmu nokavējusi un nāksies gaidīt nākošo sezonu ( nu, man taču vienreiz būs jāpamēģina, kaut vai konkursa pēc! ), bet tikmēr viens labs koris vēl meklē dziedātājus - lai gan pamatā baznīcai piesaistīts - šis derēs, jo meklēti tiek tikai "paid singers" un sezona beidzas jau jūnijā, kas protams labi sader ar man vajadzīgajiem atvaļinājumiem.
Aizvakar biju vienā studijā uz workšopu - labi atsvaidzināja atmiņu un vēl tiku pie bildēm ar sevi!
Vakar tikos ar vienu modeli - uz ātro iepazīšanos sesiju. Labi mums sapasēja un smuks rezultāts no "apkrāt kvartālam" fotosesijas, tā ka domāsim darīt ko skaistāku. Tā kā viņa dzīvoja krievu rajonā, nenoturējos un mājupceļā iegāju veikalā "магазин" (klasika...) . AAAA!!!! CCCP ( jap, tas ir nosaukums ) iebiezinātais piens, visas končas un cepumi kartona kastēs - sveramās. Goda vietā uz letes, ar neko neapklāta rotājas liela torte "Napoleons". Es nezinu, kur viņi izrok pat vecos svarus, slīpās vitrīnas un vārgas iljiča spuldzītes blāvi dzeltenīgam apgaismojumam, gluži kā Mālpils vai Mazirbes veikalos bērnībā, bet pelmeņi saldētavā lepni gozējās pašā priekšā un pa trīs ar pus dolāriem nonāca manā īpašumā - un jā, tika apēsti ar skābu krējumu un etiķi! :)
Vismaz kā pateikt Labdien, Uz redzēšanos un paldies es vēl krieviski māku...
* * *
Jau saģērbos iet ārā taisīt pēcapokalipses bildes, kad atkal sāka sniegt, bet objektīvam nepatīk sniegs.... Pie tiem 20 cm vēl 20 sasnigs ? Es domāju, ka vajag arī slēgt ne tikai visu sabiedrisko transportu un neļaut mašīnām braukt, bet arī slēgt visas slimnīcas, pārtikas veikalus un aptiekas līdz augustam. Nu tā, lai drošāk…
* * *
Šodien jāskrien uz darbu agri, Tuomo tikmēr jāiepērk "avārijas šokolādes" krājumi, jo šonakt sasnigšot 50 cm un vējš būšot līdz 55 km/h. Tā ka rīt uz darbu diez vai dosimies. :)
* * *
Šonakt sapnī skatījos uz "Aizupēm" un izdomāju, ka jāpārbūvē jauns jumts. Uzreiz parādījās celtnieku brigāde un pārbūvēja pirmo stāvu kā kaut ko līdzīgu Buku muižai - ar kolonām, tikai dzeltenās krāsas vietā bija rozā. :)
Šodien ar Tuomo runājot par naudu, aizrunājāmies par sapņu ieguldījumiem nekustamajos īpašumos - sapņu, jo tiem nav jābūt nedz izdevīgiem, nedz loģiskiem, nedz iespējamiem - vienkārši sapņu īpašumi. Tuomo nopirktu māju, kas viņam bija tā, kas man ir Mālpils, bet ko viņa mamma kaut kad pārdeva. Tā kā "Aizupes" ir omopja, tad es teicu, ka ja reiz sapņu īpašumi tad - Bukas. Jo kāda jēga no tās superskaistās vietas, ja tā netiek izmantota - vismaz uztaisītu kā vecos laikos… un jā, ar ezeru un ūdenskritumu! Man gan no pašas ēkas vienmēr bija bail. Laikam iekšā es nekad tur nebiju ( vai tomēr ? ), bet jau ārdurvis bija ļoti biedējošas! Tā ka muižā es pati nekad negribētu dzīvot, teorētiski tā vajadzīga tikai, lai būtu pieeja ezeram un ūdenskritumam, bet pieļauju, ka īpašums šajā gadījumā ir ezers + muiža, bet to vienmēr var pārtaisīt par viesnīcu, utt… . Centāmies uzminēt īpašuma aptuveno vērtību. Vienīgais ko atradu ir "Salmiņu" lidlauka cena ( 8.2 ha zemes ) - 86 000 latu. Interesanti, ka no 8 pircējiem neviens tā arī šo īpašumu nav nopircis un teorētiski Salmiņš ir vienīgais, ka šo vietu pieskata. Lai gan lidlauku reizēm īrē skaidaiveri un tas tiek izmantots avārijas situācijās lidojumus starp leišiem un Ādažiem. Zinot segumu - es nezinu kāda reāla pievienotā vērtība īpašumam reāli ir… Lai kaut ko tur izveidotu taču viss ir jānojauc sākumā nost… un jāpārlej viss asfalts… un ne jau parasts - lidostu segums… Īstenībā ļoti interesanti tā papētīt. Lidlauka cena liek domāt, ka bez multimiljonu kredītvēstures pie ezera ( un muižas ) man netikt. Mans naudu šķērdējošais boss sūdzējās - grūti, kad ir nauda ko "dedzināt" ( tā tikai ebreji Ņujorkā var īdēt… ). Es teicu, ka es gan gribētu, lai man tāda nauda būtu, jo man ir plāns! :)
* * *
Vasarā, ballējoties pa Williamsburgas hipsteru naktsdzīvi, Džeimss atrada uz ielas nomestu puķi puķpodā. Puķe bija galigi sanīkusi, ar appuvušām lapām un, lai gan redzams, ka tā vēl cīnījās, bija skaidrs, ka nekāds ilgdzīvotājs no šīs puķes nesanāks… Džeimss izdomāja, ka tā puķe man ir jāuzdāvina. Zinot viņu, tas bija jauks žests, tikai ņemt "bezpajumtnieku" bomzīšpuķi baigi negribējās. Ballējāmies vēl kādu laiku un es izdomāju, ka to puķi paņemšu, ja atcerēšos. Tagad mājās, saulīte, smukā violetā māla podiņa ar smukiem rozā ziediem taisās plaukt mana rozā Kalanchoe ( nezinu lv vārdiņu ). Vēl mazliet šķība un greiza, bet stipra, 4 reizs lielāka kā sākumā un dikti koša…
* * *

Previous