Man liekas, mīlestībai nav nosacījumu - ko, kā vai kad.
Ja tu kādu mīli no visas sirds,
kaut vai uz vienu dienu -
tu mīli.
Un, ja sirdī tik daudz mīlestības, ka var dot daudziem...
Tu mīli daudzus.
Tā vienkārši ir.
Muļķīgi būtu to mīlestību tagad ņemt un ielikt krātiņā, iegrožot un dot tikai vienam. Tas mazliet egoistiski. No otra puses, ja viņš/viņa tā grib. Kā kaķītis Skalbes pasakā teica, "Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks."
Un ģeometriskā progresija rodas tad, kad tu vairs nebaidies dalīties. Un tad gibās dot arvien vairāk un vairāk.