sssssssssssss
Aaaaaarpraac, ka var tik ljoti ietekmēt – vienkarshi esot!!!

Nepiedodami, negodigi.... sasodiic, ko es daru nepareizi?

Pasakiet man ludzu... man vienkrashi var beidzot nepietikt speeks teelot. Un kam. Un kapec.

Luudzu, nekaap manos sapņos... nebradā pa manu galvu.
Luudzu, luudzu.... kau kaa svaadaak! Man nav, kur aizbeeeegt.
Es tiešām gribu atgriezties savaa dziivee.
ehhhh


Ljoti, ljoti, ljoti.
Mūzika: pazaudeetais pulkstenis, kuru- dz irdu

luuk

iemaaciities nesajust. kaa lastekas, kas kuust. pa pilienam vien. kameer tukshums.


dazhubriid es redzu domaas, kaadas mums Mazozolos bija laastekas. atcerieties?! tik lielas un milziigas...dzelzs buuda izskatiijaas kaa ledus kalns. tad mums neljaava gar vinjaam staigaat, pirms netika nodauziitas. dazhas bija tik lielas... ka nevareeja pat apkjert. taadi milziigi, gandriiz caurspiidiigi ledus kluchi. salti. bet interesanti. un bija bail. man bija bail. tomer kaut kas urdiija tuvoties, klusiitinjaam, nemanot... un pieskarties. kaut nu izdotos nolauzt to pashu pashu spicaako un caurspiidiigaako gabalinju.bet krita visaa ..un saluuza tukkstosh gabalos. lielos un mazos. es vienmeer izveeleejos visparociigaako un skaistaako. Jo tas visgarshiigaakais! Pavisam nemanot saldais saltums bija sastindzinaajis pirkstus un degungalu. Bija jaaskrien... ko kaajas nes. uz kupenaam - peec pudercukura :)

Bet pavasarii taas sauliitee kusa.. pa pilienam. taas vienmeer juta pavasari. klusi, pa pilienam vien, ielaizhot savaas sirsninjaas - siltumu. es nezinu vai saapiigi, bet pazuda. Palika tuksha, zaljgan peleeciiga - dzelzs jumta kore. toreiz es ticeju - ka nesaap... ka var pilienus uz meeles kjert,ka var slidinaaties peljkjees un maaciities notureet liidzsvaru. Negribeejaas - garsljaukus uz dibena, bija jaaprot buut izveiciigam. un tad skriet uz taalaako enkuru - paluukoties vai beerzu sulas jau pietiek vienai kruuziitei!

Gribaas iemaaciites izkust
un nesajust, ka tas var saapeet
buut izveiciigam peljkee,
un nepazaudejot siltumu

un tikai luudzu nestastiet par to kaa laikus apstaties!
mums...
un atdodiet, luudzu, man to jociigo sapni... luudzu, gribu, gribu, grib
u- pamegjinaat saprast - ka tas ir! kaut tikai sapni!
ka stundu atpakal pagriezts
un apstadinats.

ljaujiet mums iet tur kur patiik

pietiek laimes leetas

ljaujiet, mums iet tur, kur patiik

ehhhh

atkal jau paslideju!

neprotu buut melns.

kaapeec?
luk, kapec citi var... bet es ne?!

un mani grauzh
ehhhh

un mani neliek miera

tik negodigi iekartota pasaule!
Kaapeec es nevaru
dusmoties,
pieprasiit,
nepalaist,
pašmaukties,
puņķoties,
maaniities,
blēdīties
izvairiities...

kaapeec es nevaru buut mazliet bezkaunigaaks, nelaipnāks un skarbaaks
Kapeec es nevaru buut vienkarshaaks :D

Es gribu melnus matus. Un pie zoleem adatas.

Jeb arii – godīgāku pasauli!