ir...
kā maratona pēdējasi aplis
ātrs, cilvēku burzma un samocītas sejas daudz pieveikts - bet ir vēl ko diebt, apņemības pilns kaut arī saguris, ar acīm lūkojot pēc palīga (kaut gan ko tad te var palīdzēt) un var :) un patīk jau drusku un viņi tic - pat ļoti un arī viņi grib, lai
noskriet vai iet kāpēc vai tas palīdzēs saniegt mērķus
un tomēr - es zinu ka varu zinu ka izdarīšu
un zinu - ka būs atkal tā patīkamā padarījuma sajūta |