kā lai visam gadam
patur ābeļziedus
kā lai notur ceriņus
tos neraujot
kā lai visam gadam
notur smaržu
kā lai visam mūžam
kā lai zied

viņas apaļajā sejā
neredzams cirkulis
uzzīmējis acis
pilnas ar kafiju tases
ja nākotni grib zīlēt pie
čigānietes
var iet pie Ineses

ceriņkrūmos izbiris
viss cukurtrauks
mazliet rūgts
ābeļziedu porcelāns
saplīst acīs
lakstīgala tieši man
uzdzied dziesmu
taču uz deju
nelūgs neviens

dzejol's no 2025., bet lieku otrreiz, jo goldija par lillijaam

vairākas dienas jau līst
vairākas dienas ir piesmeltas kurpes
ūdens smeļas mutē un acīs
bet visas šīs dienas
vēlos Lilija būt
kaut kur pie tuvējās
baznīcas sienas
plaukt baitiem ziediem
un nenovīst

lai Jēzus brauc debesīs
mēs paliekam vēl tepat
savos poršos un hibrīdos
mums taču piedos

Elfa noslēpās tulpē
lielākā par pasaules
karu
trauslās ziedlapas –
stipras sienas
neviens neklauvēs
nezinās ka tur kāds ir