Aldona bezmiega naktīs
nedzers tabletes
bet
ies sēdēt zem ābeles
un klausīsies
ko tā sacīs

Česlavam dievnams
ir svešs
lūdz senslāvu dievu
viņš dabā
šķiet ka pēdējo reizi manīts
pierobežas purvā

Neldai jūk
Ričards ar Rihardu
kur nu vēl Rišards
visa tik daudz
kā lai neapjūk
uzdāviniet viņai hiacinti
vai vismaz pasakiet
lai nāk citi

Dora nezina ko dara
tik gurnus gora
staigā pa Hanzas peronu
no viena gala uz otru
neviens nepamana

lasa grāmatas
kā apmāta Dārta
domas jau kūleņo
jūtas sēž špagatā
pašai no kauna seja sārta

visi jau zina
par aci un traci
par maizi un desu
par acīti kārtīs
par spēlēšanu klasītēs
par lēkšanu gumijās un
bumbas spēlēšanu kazās
par neierašanos savās kāzās
visi zina visu par Daci

Sinilga tveras pie sniega
Selga un Silga pie buras
Agate putnos pie jūras
ja kāds nestu prieku
uz paplātes
gan jau ka neatteiktos

Dominikai Dominiks apnika
Dominikam Dominika arī
viņu mīlestība bija no papīra
kurā kādreiz ietīts bij' sviests

Veronika bez spēka
bez prieka
viņas acīs izslēgta gaisma
nedeg pat visblāvākā lampa
dzīve kā skābu kāpostu zupa
kafijas vietā jāiedzer Smekta

Daila
puķainā galdautā
tinas
domā par rozēm
ieziemotām
glābtām no sala
kaila

Aīda no zīda
Ida no lina
Vida no svina
kā ir labāk
neviena nezina

skaņas traucējumi
Sonoras radio
nevar trāpīt uz viļņa
tik daudz svešu kanālu
un svešu staciju
izkāps Trepē
un meklēs kāpnes

trausla kā olas čaumala
ziemas dienā balta gladiola
vienmēr mazliet ir rudens
nopūšas šovakar Spīdola

Indars Indris
pumpuri dunduri
bikšturi zeķturi
krūšturi svečturi
ģimenes strīdi
abi ir pāris
diezgan dīvaini
uz viņiem
raudzīties

rīvē kartupeļus ar rupjo rīvi
burkānus sarīvẽ ar smalkāku
sieru arī kaut kā sarīvē
sataisa bumbas un rīvmaizē apviļā
rīves nolaiza
ierīvē mēlē
asinis norij
Indra ir rīma

Brigitas mīļākais
bruņinieks
bandinieks
nevis kaut kāds tur
tornis vai zirgs
vasaras naktī
miglainā pļavā
vājākā figūra
stipra

ietecēja Tekla
strautiņā
no kura dzer stirna
izglābusies no vilka

violeta matu lente
Violetai
kopš bērnības ievīta
bizē
svešiem neredzamā
svēta krāsa
nobružāta
gadiem nemazgāta
joprojām šķīsta

Valentīnai bēdīgs prāts
savas dzīves kalendārā
negribētā datumā
grib kādu rītu pamostes
februārī
kur Valentīns
vēl aizmidzis un krāc

Tīna ir operas prīma
dzied galvenās partijas
dažādas lomas
ik vakaru katrā izrādē mirst
joprojām baidās no nāves

sasala auzu pārslas
griķi sasala
rīsi un makaroni sasala
bulgurs sasala
kvinoja arī
kāds bulgārs būdams vulgārs
vainoja pavārgo
pavāri Pārslu
esot ar bleķa pavārnīcu
salu piebūrusi
tagad pati izpūrusi maisa kaut ko
kas ir katlā
viņai vienalga
negrib iebraukt vēl auzās

wrong user
pofig

9

2

Rainis
Kalnā kāpējs

...Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada,
No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,
Rets ceļotājs, kas būs tev dvēslē rada,
Un reta puķe, kas tev klintīs augs.
Tad zudīs arī tie, – un kalnu tālēs
Bez gala klusums s i r d i tevim žņaugs;
Tev nebūs dusas atrast ledus gālēs:
Visapkārt tevi ledains vairogs segs,
Bet visas zemes ilgas krūtīs degs.
("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903)