viens un divdesmit sešas kopā vai atsevišķi viens un divdesmit septiņas minūtes stundas un dienas viens un divdesmit astoņas lapas nometušas kastaņas spānietes brūnās acis viens un trīsdesmit novembra dienas un naktis viņš joprojām ir dzīvs kaut ko sapratis
nopirku jaunu spilvenu veco noliku blakus tagad skatīšos sapņus divus ik nakti vai trīs vienā braukšu uz Dublinu otrā plēsīšu glāzes trešajā jutīšos neveikli varbūt satikšu Keivu varbūt kādu ar ezi varbūt redzēšu spāres vērt acis ciet un aizmigt tomēr ir jēga