digitālais Digmārs
vieninieku un nullīšu
kombinācija
burti ekrānā
kaut kāds pikselis
ei nu notici
ka iemīlējies
knēvelis

Zigmārs
nāk zigzagā
nāk ar zirgu
galopā
pa šaha laukumu
apgāžot pārējās
figūras
nabaga karalim
mats

Juliāns
ir Klusais okeāns
kurā mērcēt nogurušas
kājas
pēc 40 gadu ilgas
soļošanas
uz vietas

Rota ir
Dieva dota
tāds cilvēks
nelīdzsvarots
sudraba vietā
dzīvsudrabs
uzmanīgi ar viņu
lai nav priekšlaicīgs
kaps

Arnitas partneris
kā printeris
Brother
uzkaras
iesprūst
un pārāk kā brālis
viņa vairs negrib
barjeru karjerai
viņa grib nokļūt
aug(k)stajos plauktos

spulgace Spulga
spulgo
sēž palagos
gaida
kad lakstīgalas
pogos

Zintis nestāv
baznīcā
neraugās
vitrāžās
drāžas pa virāžām
sitas pret bortu
nekas nav mīļāks
par ledaino sportu

noslēpumainākajā
un vīziju pārņemtajā
Rīgas apkaimē
kur atpūtnieki
nolaiž tvaiku
pavisam klusu
pa savu ielu
Sīmanis pastaigājas
miera pīpi kūpinādams

bij jauna un smuka
Ilvita
vecumā novīta
ja būtu labāka
humora izjūta
taisītu sauso ziedu
buķetes
smieklīgas

dzīve nav veca
nav jauna
tā kaut kad
sākas
tad beidzas
Ilva ir dzīva –
viņai veicas

Spodra spodrina
mēnesnïcas
sudraba monētu
viņas pasaka
par vērdiņu
sniegā kaķpēdiņas
īsta mīlestība
nav rakstīta pēdiņās

Miervalda no
gāzesvada
turas pa gabalu
gludeklī raugās
no attāluma —
skaista
viss notiek
pats no sevis

Miervaldis
mierina
viss ir labi
jums viss sanāks
neuztraucieties
baudiet
beigās tik un tā
kundze ar izkapti
atnāks
un iestāsies
pārāk liels miers

Indulim izsniedza
indulgenci
nekonstatējot
demenci

tur kur Ivo
dzīvo
brīvības karogi
plīvo
tik brīvi
ka citu brīvību
ierobežo

Ars longa vita brevis
Solvita arī šogad
iztiks bez tevis

Laimnesis atnesis
ikrus un nēģus
vakardienas sveču
sveķus
aizputinātus ceļus
cerības
gaidas
būs arī laime
ja noturēsimies
uz laipas

Silvis un Silvestrs
dvēseles brāļi
drānas spīdīgas
kā eglīšu bumbuļi
dejo disko
reizēm uzģērbj
cīkstoņu triko
metas
grieķu-romiešu
cīņā

Kalvis savā smēdē
izkalt var jebko
kaļ viņš no tērauda
sudraba zelta
izkaļ visādus mazus
zvēriņus
ķinķēziņus
smaidus un smiekliņus

Daniels jau pa
gabalu
pazīst erceņģeli
Gabrielu
redz kā tas lillijas
ziedā
laimību nes

no dusmām bļāvis
visus ko sastapis
salamājis
pēc tam saritinājies
embrija pozā
un aizmidzis
Dāvis

nakts nav nedz klusa
nedz svēta
nemaz nerunājot
par Dāvidu
viņš modīsies ap dienas vidu
ar vīnu pielaistīs grīdu
un dejos

Daniela grib būt mājās
pie sava spaniela
kas skatās glāžainām acīm
no prieka laiza tai seju
sola uzticību līdz kapa malai
un tālāk
pavisam tālu no mājām

Ilgona tik ļoti ilgojās
ka ar savām ilgām
aizbiedēja no sevis
visus dzejoļus
jāiztiek ar savām
pasakām