Žanetes klarnete
Žanetes berete
trompete vijole šalle
Žanetes piepūle
Žanetes šūpoles
melnzeme pūpoli saule

Mirdzēt grib Mirdza
un
Apžilbināt
Pavedināt
Apreibināt.

Izdodas tikai nogurdināt.
Tāda ir Mirdza.

rabarbers
citrons
greipfrūta sula
norīt un sagremot
dzīve nav krupis
Tamāra princese

Dziedra diedzē uz palodzes īrisus
violetus un dzeltenus - mīļākos toņus
nedomā par kaut kādu jēgu
jēgas nav
Ir pavasaris!

logi netīri
grab Gabrielas
gabarīti un Gabriela kauli
ap viņas acīm izplūdusi tuša
tie rīti kad viņi satikās
šķita nebeidzami
pirmais taurenis sūdu muša

Zināms, ka Una ir
Vienīgā tāda,
kas skumst, kad citi
smejas.
Una ar cilvēkiem nedraudzējas,
Vienīgais draugs ir bērzs.

Jāzeps
mopēds
rolleris
autobānis
kristītājs

Adelīna apcerīga
Sapņos viņa balerīna
Dzīvē gan nav diez ko tieva
Liekais svars tai ir no dieva

Ilona iznāca
no skaistmkopšanas
salona
pēc sejas masāžas
ar liftinga krēmu
pretnovecišanās procedūra bija
tik laba
visus var piemānīt
tikai ne dabu

Ģertrūdes baznīca
sadrupa vakar
lūdzēju skatieni
traki kliedzieni
gluži kā raķetes
akmens dvēseli
saspridzināja

Gerhards ir vīrieša etalons
skolots un skaists, sieviešu lolojums.
ir labi kopts, ir labā darbā, ir nauda.
pamet mums grašus: "Tas jums!"

Guntis zaudēja
derībās
sabruka cerības
bez naudas un viens
nevajadzīgs

Imalda maldās
pa zemes ceļiem
Amalda apmaldās
piemājas mežā
Amilda visur
jūtas kā svešā
nespēj atrast
ceļu pie tevis

normālam esmu
par nenormālu
nenormālam
par normālu
nenormēts darba
laiks
izgulēties

taksidermista darba augļi
pie Ulrikas gultas
gan jau naktī būs bail
ka žurkas un lapsas
neatdzīvojas

Matildes konjaka glāzē
peld varde dzintara krāsā
ja noskūpstīs gan jau būs princis
ja neskūpstīs – nabaga zēns

patīk ka spīd saule
patīk vēl būt
te
savā tualetē

ap Balvi
vienā plaknē
apvilkts aplis
robeža
nepārkāpjama līnija
šaus

stikla gailītis
cukura
debesu vannā
mannā
dzīvs!

Ernests ir
ne tikai neparasts
bet arī nesaprasts
bieži pārprasts
nesasniedzams
Everests

viņš tur rokā to savu sniega piku
visu dzīvi
viņš viņu silda visu dzīvi
beigās viņa tomēr izkusa un izlija uz grīdas
viņš nepamanīja
plaukstas sasalušas

nu, re, vārdadienu projektiņam gals un beigas.
aprit gads kopš uzklupu vārdiem.
te gan sāku postēt vēlāk, bet dzejojumus sāku ar Ernestu un Balvi.

vairs nav ko.

varbūt atkal jāpazūd no cibas. gadu pabiju.
bija skaisti arī.

nav nekā, ko teikt.

gads pagāja tik ātri kā dzīve.

Aivas galva
nav balva
salda halva
no mutes līst
sīrups

daiļava Aiva
vecumdienās
cīnās ar krunkām
un noslīdejušu ādu
ar nespodriem matiem
un drupt sākušiem zobiem
cīnās ar lieko svaru un zudušiem
uzmanības apliecinājumiem

Aivis ir kautrs
viņš ciešas
neiet uz wc jo kauns
neiedomājas ka durvis
no iekšpuses aizslēdzamas