Zintis nestāv
baznīcā
neraugās
vitrāžās
drāžas pa virāžām
sitas pret bortu
nekas nav mīļāks
par ledaino sportu

noslēpumainākajā
un vīziju pārņemtajā
Rīgas apkaimē
kur atpūtnieki
nolaiž tvaiku
pavisam klusu
pa savu ielu
Sīmanis pastaigājas
miera pīpi kūpinādams

bij jauna un smuka
Ilvita
vecumā novīta
ja būtu labāka
humora izjūta
taisītu sauso ziedu
buķetes
smieklīgas

dzīve nav veca
nav jauna
tā kaut kad
sākas
tad beidzas
Ilva ir dzīva –
viņai veicas

Spodra spodrina
mēnesnïcas
sudraba monētu
viņas pasaka
par vērdiņu
sniegā kaķpēdiņas
īsta mīlestība
nav rakstīta pēdiņās

Miervalda no
gāzesvada
turas pa gabalu
gludeklī raugās
no attāluma —
skaista
viss notiek
pats no sevis

Miervaldis
mierina
viss ir labi
jums viss sanāks
neuztraucieties
baudiet
beigās tik un tā
kundze ar izkapti
atnāks
un iestāsies
pārāk liels miers

Indulim izsniedza
indulgenci
nekonstatējot
demenci

tur kur Ivo
dzīvo
brīvības karogi
plīvo
tik brīvi
ka citu brīvību
ierobežo

Ars longa vita brevis
Solvita arī šogad
iztiks bez tevis

Laimnesis atnesis
ikrus un nēģus
vakardienas sveču
sveķus
aizputinātus ceļus
cerības
gaidas
būs arī laime
ja noturēsimies
uz laipas

Silvis un Silvestrs
dvēseles brāļi
drānas spīdīgas
kā eglīšu bumbuļi
dejo disko
reizēm uzģērbj
cīkstoņu triko
metas
grieķu-romiešu
cīņā

Kalvis savā smēdē
izkalt var jebko
kaļ viņš no tērauda
sudraba zelta
izkaļ visādus mazus
zvēriņus
ķinķēziņus
smaidus un smiekliņus

Daniels jau pa
gabalu
pazīst erceņģeli
Gabrielu
redz kā tas lillijas
ziedā
laimību nes

no dusmām bļāvis
visus ko sastapis
salamājis
pēc tam saritinājies
embrija pozā
un aizmidzis
Dāvis

nakts nav nedz klusa
nedz svēta
nemaz nerunājot
par Dāvidu
viņš modīsies ap dienas vidu
ar vīnu pielaistīs grīdu
un dejos

Daniela grib būt mājās
pie sava spaniela
kas skatās glāžainām acīm
no prieka laiza tai seju
sola uzticību līdz kapa malai
un tālāk
pavisam tālu no mājām

Ilgona tik ļoti ilgojās
ka ar savām ilgām
aizbiedēja no sevis
visus dzejoļus
jāiztiek ar savām
pasakām

Solveigai uzmanības deficīts
traukus mazgā epizodiski
viss ir pārāk prozaiski
un Pērs Gints vēl ne reizi
nav redzēts

Ingeborgai no smiekliem
rīklē gandrīz iesprūda vīnoga
gadījums beidzās laimīgi
tagad ķersies pie riekstiem

Irvita uzraksta
ivritā
dzejoli
atcerēdamās
kā iepriekšejā dzīvē
pa Jeruzalemi
klejoja

Ivita piesita
pie koka
3x
grib dzīvē iztikt
bez visa slikta

iesēdās auto
Inga
un pameta Rīgu
devās tumsā
kaut kur pavisam
prom
attapās Porto
viņa ir savdabīga

vētra uzplēš
Initas rētas
viņa pārsien
ar marli
un aiziet uz balli