savās notēs izlasīju, ka 2025. gada 4. janvāra sapnī biju kaut kādā lauku sētā un uz spaiņa uzrakstīju:

šis ir dibens
spaiņa fundaments
te ir patiesība
dirsā

Lavīze un Luīze
krāmu tirgus
servīze
broša vecā avīzē
pārdos kad būs pensija

Lailai nav bail
pašas acis gail
spēj nokaut kailām rokām
gaili
pēc tam mierīgi
aiziet uz balli

kā vakars
tā ilgas
diez kur tagad
ir Ilgvars
vai vispār aizsniedz
vēl mani
vai tagad vien tevi
kliedz dzērves

redzot Ivaru
domāsiet
par savu virssvaru
ķermeņa masas indeksu
palielinātu
un dungosiet Daliņa kāju
meldiņā
kaut es arī kā Ivars būtu

Skaidrītei un Skaidrai
dzejoļus neraksta
neraksta dziesmas
uz sienas neraksta
vēstules neraksta
neko viņām neraksta
nav jau ko rakstīt
skaidrs tāpat

ja Justs varētu
mainītu pasauli
nebūtu graustu
un gaužu dzīvju
viens otru mīlētu
viss iepriecinātu
nebūtu priekšlaicīgu
dzemdību un nāvju

Līvijas kariete
pārvērtās ķirbī
nepaspēja iekāpt
paliks pa nakti pie prinča
kamēr nav paspējis piekrāpt

nogranda pērkons
kad Andra
tika vaļā no Andra
viņš vairs nebojā kadru
neizjauc mākslas darbu
klusā daba ir klusa
portrets tagad var kliegt

Līva radība vieda
zina kosmosa lietas
nav nekā kas viņai riebjas
bauda visu un brīnās
ka govis ir arī
ne brūnas

ne jau Aurēlijai
ir histērija
viņa
ar slotu
izsit grāmatu skapim
stiklus
histēriski ir tie
dzejnieki
skapī
ar savu sāpi

Mētras vētras
ūdensglāzē
hormonālas
izrauj kokus
ar visām saknēm
atstājot zilus
lokus
zem acīm

Evelīna kārto
72 stundu somu
romantiska apdraudējuma
gadījumam
ieliek ūdeni un domas par rudeni
kādu laiku ceļi būs slideni

vienīgā sirds
ko Annemarija lauzusi
ir gadatirgū pirkta piparkūka
mūžu nodzīvoja
ne nieka viņai nepietrūka

dzer kokteiļus
ar salmiņu
joprojām slidinās
pa slidkalniņu
Alma katru dienu
atceras sevi maziņu
kad visi uzrunāja
par Almiņu

viņi atnāca uz manu galvu

thx, vct!
radiniece mammai jautājusi, kas tie par dīvainiem dzejoļiem, un daži tik stulbi.

lauvas pumas leopardi
gepardi un tīģeri
sapņos nāk pie Diānas
apēst svētku kliņģeri

Dins ir Dinas
klints un aizsargmūris
augsta siena.
kamēr krāsnī
deg pērnie kastaņi
ir silti.

Haralds ir bagāts
saules atspīdums
uz sienas
pieder viņam vien

Almants dimanta
zaldāts
uz palodzes
muzikālā kastītē
dīvānā vecs vīrs
ar avīzi izklaidējas

Ārija, Rigonda, Adrians
dzīvojas pa operu
un flirtē
kad neviems neredz
orķestra bedrē kaut ko pīpē
vismaz nejūt
kas notiek pakrūtē
Adriāna arī tur ir
tikai nefiltrē

Adrija nekad nav bijusi
pie Adrijas jūras
viņai svešas
romantiskas jūtas
viņa ir no skārda
var dzirdēt kā tipina vārna

īpatna Ariadne
īsta tīrradne
pati ar sevi runā
pati sev velta dzeju

tavs ķermenis
Eleonoras radiators
36 grādu mīlestība
"Rīgas siltuma" cenā