Ķēms

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pag. gadā vienk. kaut ko sagribējās izdarīt dzīvē, kas visu maina, vienk. sagribēju, process šogad izvērtās eksistenciāli sarežģīts; lai periodiski lemtu par tālāko, bija it kā prāts jānoliek malā un jālemj, ienirstot pa spirāli dziļākajos domāšanas slāņos un izvelkot ārā savas pieredzes koncentrētāko atbildi uz svarīgāko jautājumu, paralēli bija arī neveiksmes un prieki, kas visu padarīja vēl sarežģītāku emocionālā ziņā, par iespējamu fizisko nespēku pat nebija laika domāt, bet tāds ik pa laikam arī nedaudz uznāca. Tik daudz neesmu raudājusi nekad, cik daudz šogad. Ko gribēju teikt? - jā, viss ir galvā, fiziski par sevi ir reizēm jāaizmirst, lai nepieļautu nekādas bailes. Ir arī jāraud, ir, pat skaļi, lai atlaistu, lai izlaužas, un lai sasniegtu to, ko gribas visvairāk.
  • Tāda smaidīga meitene un daudz raud? Grūti noticēt.

    Par ko Tev šogad tik smaga sirds?
    • :-)) es te par iekšējo spēku, ka par jebkuru tēmu vienlaicīgi ir bēdas un prieks vai otrādi, mērenas emocijas - tā nav dzīvošana:-)
      • Vienlaicīgi bēdas un prieks man nav bieži. Parasti ir vai nu viens, vai otrs.

        Bet, ka emocijas izpušķo dzīvi, tam es piekrītu.
        • Nu jā, viens pēc otra diezgan īsā laikā - tā precīzāk:-)
          • Skaties, ka beigās šīs svārstības neizrādās slepena maniakālā depresija. :D
            • :D, skarbi
              • Tad Tu šogad sasniedzi "to, ko gribas visvairāk", vai nē? Līdz galam nesapratu.
                • Vēl nē, bet viss jau apgriezās kājām gaisā un atpakaļ, tas bija sākums.
Powered by Sviesta Ciba