Ķēms

Masks Twitter darbiniekiem paudis: "If you can physically make it to an office and you don’t show up, resignation accepted," - avots šeit, interesanti, ko teiktu mūs Valsts darba inspekcija? :-)) Vispār ir forši tā uzstādīt noteikumus, nav ko tusēt attālināti, citādi jau pieraduši neko (ne)darīt:-). P.S.Strādāt vajag, strādāt. Maskam ir ķēriens, tas jau sen bija skaidrs:-).

vakar vispār veicu dzīves reteamingu :-) - atrodi problēmu, pārveido par mēŗķi un risini pa soļiem, aizrāvos:-), atradu tēmu (problēmu, vissvarīgāko no 4-5, kopā jāizdomā 4-5, lai var izvēlēties) - mans zemais kultūras pasākumu apmeklējums, tad uzrakstīju - vairākus problēmas risinājumus (jaunais mērķis), tur var izpausties, tad uzrakstīju ieguvumu sarakstu (sev, ģimenei, kolēģiem, Latvijai, pasaulei u.c.), tad uzzīmējam (es to nedarīju) mēŗķi, vizualizējam, aprakstīju - ko darīšu rīt, pēc nedēļas, pēc mēneša. Tad sveru iespējas - grūtības, kas var traucēt sasniegt mēŗķi, mani resursi (stiprās puses), nosaku ārējos resursu. Tad atceros iepriekšējos sasniegumus, stratēģijas, pēc tam jāapzinās nesenais progress, kad kaut kas jau būs uzsākts, lai pārtrauktu to, kas ir slikti, un darīt vairāk to, kas ir labi. Man svarīgi tieši ir apmeklēt kultūras pasākumus, bet varot analizēt jebko.

Pag. gadā vienk. kaut ko sagribējās izdarīt dzīvē, kas visu maina, vienk. sagribēju, process šogad izvērtās eksistenciāli sarežģīts; lai periodiski lemtu par tālāko, bija it kā prāts jānoliek malā un jālemj, ienirstot pa spirāli dziļākajos domāšanas slāņos un izvelkot ārā savas pieredzes koncentrētāko atbildi uz svarīgāko jautājumu, paralēli bija arī neveiksmes un prieki, kas visu padarīja vēl sarežģītāku emocionālā ziņā, par iespējamu fizisko nespēku pat nebija laika domāt, bet tāds ik pa laikam arī nedaudz uznāca. Tik daudz neesmu raudājusi nekad, cik daudz šogad. Ko gribēju teikt? - jā, viss ir galvā, fiziski par sevi ir reizēm jāaizmirst, lai nepieļautu nekādas bailes. Ir arī jāraud, ir, pat skaļi, lai atlaistu, lai izlaužas, un lai sasniegtu to, ko gribas visvairāk.

Nodzīvo dienu un prieks, ka viss labi beidzies:-), laiki pienākuši.

Māsīca no Anglijas man vakar vakarinas noorganizēja:-)), tip pārsteigums, mūsdienas:-))... P.S.Vēl pirms pusgada nevarēju iedomāties, ka man ir kāda aktīva saikne ar radiem, kuri jau sen pārcēlušies uz Angliju:-); tur jau bija ne kam ticēt, ne - neticēt, bet šogad satikāmies, tā zvaigznēs ierakstīts.