Reizēm ļoti palīdz šādu cilvēcīgu lietu uzrakstīšana pēc kārtas un nozīmīguma... kad man ir lielas pārdomas par dzīvi, es rīkojos tieši tāpat.

Un tad izdaru secinājumus... diemžēl kaut kā sanāk to sarakstu daudz garāku par tikai 12 punktiem sastādīt:
http://ilzemezeniece.wordpress.com/2014/03/30/loti-asociativi-risinajumi/

To punktu nr. 3) - vari droši izsvītrot. Vienmēr ir kāds, kas kaut ko gaida - kaut vai tramvaju.

Viegli gremot, bet grūti norīt.

Galda futbolu vinnēt!

tu esi tā trakā meitene ar ļoti skaļo balsi? :>

good!

No kādām ekspektācijām tu baidies?

es nebaidos. vienkārši neredzu nepieciešamību.

runa galvenokārt ir par citu cilvēku ekspektācijām attiecībā pret mani. bet tikai tad, ja starp mums pastāv pirmie divi nosacījumi. es jūtu, ja cilvēks klusi veras tālēs, reizē skatoties uz mani. tas man uzliek nevajadzīgu slogu. un cilvēks pats sev tad uzliek slogu. šie vārdi ir par to, ka nevajag gaidīt. nosist laiku tā. arī par to, cik ļoti cilvēks ir spējīgs sevi ienīst, izvirzot pārāk daudz ekspektācijas pret pasauli. been there done that (as we all have).

bet tas nav tik abzolūti un viennozīmīgi, kā tas izklausās, kad ir ietērpts vārdos. tas drīzāk ir tāds kā mazliet smieklīgs moto, ko tu pasaki kādam citam, piesaucot arī pirmos divus punktus. tas skan labi. jā, beigu beigās es atgriežos pie nepieciešamības būt par aklu estētu, haha!

labāk atnāc paskatīties, kādi skaisti kaķēni dzīvo manā Āgenskalna pagalmā ;)

2) 3) un itsevišķi pirmais punkts vienā dziesmā: http://youtu.be/0habxsuXW4g