indoktrinācijas tāpēc, ka viņš kā karavīrs gaidīja priekšniecības tiešu pavēli?

mani, savukārt, nebeidz fascinēt Jukiō Mišima.

o, jāpārlasa pa vakariem Pavasara sniegi

nu ja. viņu nekas cits nespēja pārliecināt. un, iespējams, viņš pat saprata, ka karš ir beidzies, tāpēc varbūt beigu beigās tas bija vienkārši cilvēka struggle with reality, nevis doktrinācija.

kāds bija Mišimas motīvs darīt ko tādu?

Mišima man šķiet tāds japāņu Hamsuns (kurš Norvēģijā vēl aizvien ir bišķ tabū savas „nacistiskās afiliācijas” dēļ) — vecās/tradicionālās pasaules/vērtību advokāts, kurš ļoti saasināti uztvēra nekritisku ārpasaules ieplūšanu (zem anglosaksiskās tirgus demokrātijas karogiem) tēva sētā.
kārtīgs samurajs. rōnins, kam svešinieki laupījuši saimnieku.
kaut kas cēls un godīgs tai visā ir, lai cik tas arī man nebūtu svešs

ko tad lai par mums saka
katru gadu te volfenšteins, te call of duty

Haha true

tas viss ir sūds. vispār neuzrunā cilvēku sirdis. shiny, happy stuff, nevis kaut kas, kas aizkustinātu un tāpēc iedvesmotu uz kaut kādu pašdisciplīnu. (noraušot asaru no vaiga) bet varbūt es tikai tā saku, jo tas ir postā par to japāņu džeku un viņa determinisma pakāpi.