es jūtos līdzīgi, tikai ne tik rupji :>

tur nav pat jābūt tikai principiem, tak padomā, kāds var vispār būt baudījums klausīties kaut kādus vērtīgus mūziķus vispārējā cirka atmosfērā. uz šitādiem rosola izklaides festiem tak nebrauc melomāni, kam, vot, tā vai cita konkrētā brigāde ir ilgstoši bijusi svarīga, turp nebrauc klausīties, turp brauc garlaikoti tusētāji, kam pa lielam katrs konkrētais koncerts ir pohuj un svarīgāk ir būt lielā tusā (biļetes taču pērk vēl vispār nezinot programmu). un tad stāvēt kā vienam jukušajam starp 1000 tādiem, mēģinot visu laiku apziņā viņus visus izslēgt un norobežoties, lai iespringti koncentrētos uz skatuvi, nu priekš kam? tfu, ne mūžam!

Man līdzīga sajūta Positivusā gadījās pēdējo reiz, kad sanāca būt. Gāju paklausīties grupu, bet pie skatuves stāvgrūdām pilns, visriņķī kā tirgus placī, visi sarēbuši un kā klubiņā bļauj cits par citu skaļāk cenšoties izklāstīt senāk vai nesen piedzīvoto. Grupu tā arī neizdevās lāgā saklausīt.

ar lokatoriem jau jūs gan varētu kādu koncertu pozitivusā noraut.

tieši tā

smalki kaltie principi ir kaut kas tamlīdzīgs: "kaut kad apdirsu positivusu cibā, tāpēc stulbi izskatīsies, ja šogad aizbraukušu."? :>

precisely my dear Watson! bet, nu, ja mazliet abstrahējamies no manis, krusts ļoti labi pastāsta, kas par lietu. un es ne tikai stulbi izskatīšos, jo esmu šeit rakstījis, ka nebraukšu (kādreiz), jo sucks. mūs, grupu, tur aicināja pirmajos gados, bet tā kā tā izskatījās vairāk pēc ņirgāšanās, nekā reālas koncertvietas (mums par to nemaksātu necik, pat ne par bendžu, kā arī neļāva "ielaist otras pusītes" par velti).

pizgjets