nē,es tagad paklausījos 12 minūtes, faktiski uz koncertu nav jāiet, tāpat ir ļoti labi
koncertos man ir problēmas ar grupām, kas spēlē dziesmas ilgākas par trīs četrām minūtēm, ja vien tas nav spaceman 3 vai iecienītā čehu avangarda banda, kuras nosaukumu es vairs neatceros

es gan esmu sev iemācījis patiesi nepieciešamo pacietību (tieši mūzikas jomā). un ticu, ka, ja es to spēju ar savu īpaši nenoturīgo uzmanību, tad citiem tas būtu īzī (vienīgais, mēs varam pieņemt, ka tev ir vēl nenoturīgāka uzmanība).

man ideāls (tāpat kā jesus n mary chain bračkām sākumā) vienmēr ir bijušas bītlu pophīta 2 minūtes
ideoloģijas ziņā pasaules labāko grupu the residents, šķiet, arī aizrāva šis jautājums, ne tik daudz viņu bītlu kaveros, kā tajā, vai var popdziesmu iefigačīt nevis divās, bet vienā minūtē
iznāca, ka principā nevar, bet visiem patika tāpat, acīmredzot, dēļ zināma imperfekcionisma vai

šajā sakarā man vēl ir bijis vienīgais nopietnais strīds par mūziku ar kosmonavtoviču, laikā, kad viņš spēlēja baložos
viņi bija savās galvās sabreģījuši ideju, ka divarpus minūtes tā nav nekāda dziesma, vajag kādas četras, kā grupām oasis blar un citiem nopietniem kolektīviem
rezultātā dziesmu struktūra sanāca tāda: pants - piedziedājums - pants -piedziedājums - pants, kurā māris nedzied -pants, kurā māris nedzied - piedziedājums
atvaino, es šobrīd rakstu drusku zem vielām, bet ceru, ka ideju danesu

"čuvaki", es teicu, "iznāk tā, ka dziesma kļūst garāka dēļ ne pašas interesantākās instrumentālās daļas"
nu, es to pateicu politnekorektāk
manī, protams, neviens neklausījās, un rezultātā tapa, imho, grandiozs sviests. pārsvarā visas dziesmas ir iespējams nospēlēt divarpus minūtēs, ja vien tu neizdomā kaut kādu kļovu fišku, lūk, smells like teen spirit ir divu minūšu dziesma, bet soliņš ir tā vērts, lai viņu spēlētu trīs

es tev absolūti piekrītu par tavu diskusiju ar kosmonavtoviču - tāda tipa mūzikai kā bbp nepiestāv izstieptas dziesmas, kādas piemēru tu ļoti labi noraksturoji. BET. ir dažas dziesmas, kurās ir kāds megakruts rifs vai vispār melodija, kas dziesmas ietvaros tiek izspēlēta tikai 1 daļā, t.i., vienu reizi visas dziesmas laikā. un es par to esmu ļoti aizdomājies, jo pats esmu ievērojis, cik svarīga man mūzikā, ko mīlu, ir tieši tā vieta - tas krutais rifs vai motīvs, vai sazinkas. dažreiz mīļajā mūzikā (dziesmā) tas tiešām ir tikai dziesmas 1 brīdī un dažreiz tas ļoti, ļoti piestāv (ja dziesma ir īsa), bet, ja ejam tālāk par 3 minūtēm, uzskatu, ka mierīgi varam likt klāt vēl plus 30-60 sekundes, kas aptveru dziesmas krutākos brīžus.

ņem vērā, ka es runāju par krutām dziesmām (hitiem), nevis albuma dziesmām kā tādām in general. nē, katrai dziesmai nekādā gadījumā nav jābūt šādā mērā repetetīvai. un man tas arī nepatīk oasis formātā, kas brīžiem vispār asocējas ar "eu, džeki, izstās, ka mums nepietiek minūšu, lai šo plati dēvētu par albumu, tāpēc daram tā, ka uztaisam dziesmas garākas, lai albums pavilktu kompsummā vismaz 40 minūtēs"

es ne par to, ka man tā būtu absolūti ortodoksāla attieksme, beigās manas divminūšu dziesmas tāpat pārvēršas par trīs un četrām, un tas ir tikai normāli, bet es domāju no divām, lai dziesmā nekad nebūtu nekā lieka - tas ir tas, ko es jūtu bītlu divminūšu pophītos, tu spēlē mūziku, no kuras neko nevar izmest ārā

nonākam pie slēdziena, ka viss atkarīgs no tā, kas tiek spēlēts. jo es totāli piekrītu par pophitiem un ka tur nav vajadzības atkārtoties, bet plašākā spēļu laukumā (laika ziņā) gan ir patīkami (vismaz man)

šitie bija iecienītā čehu avangarda banda sabot + lightning bolt, ļ. ļ. ļ. labi

ne sabot, kas ir kļova grupa, citi

KaKuCis

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=oULO3i5Xra0