- es tevi neredzu
- 7/27/12 12:20 am
- Es ļoti bieži apzināti neskatos uz cilvēkiem, jo zinu, ka viņi jutīs manu skatienu un to ka esmu kaut vai vismazākajā mērā ieinteresēts. Man patīk atstāt iespaidu, ka mani nekas neinteresē. Laikam patīk pārsteigt cilvēkus. Tajā pašā laikā man patīk izrādīt interesi par to, kas mani interesē. Jā, šeit runa vairāk ir par triviālām, sadzīviskām situācijām.
Īstenībā tā ir ar gandrīz jebkuru pilsētparādību - auto, garāmgājējs, skaļš troksnis - es to visu esmu iemācījies ignorēt tādā apmērā (reizē saglabājot liegu alert stāvokli potenciālo sadursmju jomā), ka dumji prāta dakteri varētu man piešķirt kaut kādu vēlmi disociēties, vēlmi dzīvot tikai savā uzburtajā prāta pasaulītē. Tā absolūti nav. Jā, es neesmu pastāvošās "cold fucking reality" fanu pulka lielākais organizētājs vai pat pārstāvis. Tā drīzāk ir tā nolādētā fantāzija. Jo visu laiku, kamēr atrodos situācijās, par kurām runāju, noris kaut kāda domu plūsma, bet es to joprojām negribētu saukt par atsvešināšanos. Tā vienkārši ir triviālā ignorēšana - man tas nav jāredz, mani tas absolūti neinteresē, es nevēlos piesārņot savu apziņu ar šādām ainām - aptuveni tā, ja mēs izsakamies ļoti vienkārši. Pieņemu, ka man tā ir iegājies tāpēc, ka savulaik biju diezgan dumpīgs tīnis, īpaši jau attiecībā uz esamību (smejos par iespējām dumpoties šajā jomā).
Vienīgi žēl, ka dažreiz, esot kopā ar patīkamiem cilvēkiem, es inerti neskatos uz viņiem. Šad tad notveru skatienu, paskatos acīs kādu brīdi un atkal - skatiens aizklīst kaut kur citur. Muļķīgie cilvēki to varētu tulkot kā neieinteresētību (teiksim, "kāpēc tu neskaties uz maniem pupiem?", teiktu meitene ar lielu dekoltē). Bet tā nav, tā ir inerce un mana daba. Tā kā nebaidies, draudziņ, es tevi redzu, bet es uz tevi neskatos. - 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 7/27/12 12:38 am
-
Kamēr tu uz mani neskaties/ es uz tevi neskatos
- Reply
- 7/27/12 01:01 am
-
bā hā hā.
- Reply
- 7/27/12 01:45 am
-
viens no maniem mīļākajiem lyric pieces no BM. bet tā arī ir dzīvītē, lielākoties (manis gadījumā). lai gan es nezinu, jo neskatos :>
- Reply
- 7/27/12 07:25 am
-
es pazīstu vienu puisi, kas pēc katra sava izteikuma skatās virsū tā, it kā man būtu jāapstiprina viņa sacītā neapstrīdamība un grandiozums. tas ir ļoti kaitinoši, tāpēc esmu iemācījies neskatīties viņam acīs un izliekties, ka man viss ir vienalga. viņš bieži atnāk un sāk likt savas mīļākās dziesmu un pēc kāda brīža skatīties ļoti atklāti virsū, gaidot apstiprinājumu tam, ka tā dziesma ir forša. esmu mēģinājis uzsākt kaut kādas diskusijas un strīdus, bet tie ir beigušiesi bezjēdzīgi.
- Reply
- 7/27/12 10:44 am
-
Tas puisis ir ulvis?
- Reply
- 7/28/12 11:31 pm
-
nē
- Reply