- 4/18/12 05:19 pm
- Mēs ar māsu, pretēji pieņemtajai nejaušības praksei, bijām ļoti gaidīti bērni un ieņemti ar lielu mīlestību un tai sekojošo pienākuma apziņu. Uzzinājis to, es tagad jūtos kā mīlestības kamoliņš. Varbūt tāpēc es esmu tik pozitīvs cilvēks - jo mani bērnībā ļoti mīlēja? Varbūt tas izskaidro faktu, kāpēc man kopumā vairāk veicas, nekā neveicas - jo mani mīlēja (un ķipa mīl)? Nevar zināt.
Un kā ir ar tevi - tu biji paredzēts? - 30 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/18/12 10:54 pm
-
mamma mīl, tētis ne
- Reply
- 4/18/12 06:21 pm
-
[зірка]
es joprojām nezinu, ko mani vecāki lietoja, kad tiku cepta es, bet, ja arī es nebiju paredzēta, mīlēta gan. kā nu viņi to prata, paldies par to pašu.
- Reply
- 4/18/12 10:55 pm
-
ai, agrāk jau visi dzēra, viņiem visu var piedot (ņirdzu)
- Reply
- 4/18/12 10:55 pm
-
:)
- Reply
- 4/19/12 01:36 pm
-
high5!
- Reply
- 4/18/12 06:40 pm
-
noteikti nē.
- Reply
- 4/18/12 06:41 pm
-
bet līdz kaut kādam brīdim man ļoti patika sava bērnībā, jo visi bīdīja savas ģēlas un lika mani mierā.
- Reply
- 4/18/12 10:56 pm
-
bet kaut kādā brīdī sāka piesieties tev?
- Reply
- 4/19/12 08:14 am
-
nē, kaut kādā brīdī centās izveidot "normālu ģimeni", un tad sākās sūdi.
- Reply
- 4/20/12 05:08 pm
-
tā ir stulba lieta, ko darīt, tas gan
- Reply
- 4/18/12 06:58 pm
-
es čista biju
- Reply
- 4/18/12 10:56 pm
-
we're the kinder of love
- Reply
- 4/18/12 07:41 pm
-
es arī biju/esmu gribēta un mīlēta. tētis vienmēr teica, ka mēs ar brāli esam vislielākā viņa laime. mamma ir mazliet rezervētāka - viņa saka, ka, kopš viņai esot mēs, vairs nevajagot kino.
- Reply
- 4/18/12 10:56 pm
-
gan jau, ka mans tēvs arī nebūtu tik pozitīvs par šo tēmu kā mana māte. bet viņa viedokli man ir bail prasīt
- Reply
- 4/18/12 08:20 pm
-
Bordeaux
Man ir aizdomas, ka plānošanai un mīlēšanai nav nekāda sakara. Tas būtu tāpat, kā apgalvot, ka tie cilvēki, kuri mērķtiecīgi meklē attiecības, savus dzīvesbiedrus tamdēļ mīl vairāk, nekā tie, kurus savējos vienkārši ir satikuši bez pašmērķīgas meklēšanās.
- Reply
- 4/18/12 10:54 pm
-
Itin nekāda sakara? Protams, ka ir kaut kāds sakars. Varbūt ne vienmēr liels, bet ir.
- Reply
- 4/18/12 11:09 pm
-
Kalibri
Esmu/biju caur caurēm plānots un lolots bērns. Bet man ļoti šķiet, ka tas "bēdīgums uz dzīvi" varētu būt arī vienkārši iedzimts. Ļoti lielu daļu savas dzīves ticēju pašas izvirzītai teorijai, ka neplānotie un/vai negaidītie bērni sitas un cīnās pa dzīvi un par savu dzīvību daudz izteiktāk par tiem pārējiem. Tagad nevaru atcerēties, kā tieši izira šīs domas pavediens.
- Reply
- 4/18/12 11:33 pm
-
tava teorija varētu būt patiesa. tas ir, kaut kāda daļiņa noteikti ir patiesa. mīlestība taču (tomēr) ir spēks.
- Reply
- 4/18/12 11:35 pm
-
Los Pollos Hermanos
jā
- Reply
- 4/19/12 07:59 am
-
nedirs
- Reply
- 4/19/12 12:05 am
-
jā
- Reply
- 4/19/12 12:50 am
-
Mans sencis man parādīja kurā mājā izpisa manu mureri kad es rados, pieņemu ka biju iemesls lai māte panāktu to ka tēvs pamet svu tā brīža ģimeni, kurā jau pāris gadus auga manas (pus)māsas.
- Reply
- 4/19/12 08:00 am
-
Es no tā varu secināt tikai vienu, tu biji gaidīts bērns.
- Reply
- 4/19/12 04:35 pm
-
Man bail prasīt mātei, vai es biju gaidīts bērns, padomās, ka es esmu emo. Man nav ne mazākās jausmas.
- Reply
- 4/19/12 04:36 pm
-
nevajag baidīties, tas nav nekas traks!
- Reply