precizeeju - tiinis...... senila esmu _es_

Runa ir par pseidointelektuālismu. Manuprāt, ir divi pseidointelektuāļu tipi: 1) senilie jeb vecie - tie, kas dzer kafiju. 2) modernie jeb jaunie- tējas baudītāji.

aa sk. jaa, jaa. taga jau stiliigi smalkaa manieree dzert teeju

un arī es piederu pie tiem otrajiem. ja vien esmu pseido.

cukurs - anti-pseidointelektuaali. man garshoja kafija ar pienu, bet tas arii nav pseidointelektuaali, taapeec tagad esmu paargaajis un stipru kafiju bez piena un bez cukura. stiliigi, ne?

Nē, viena karote cukura: balanss. Tas tā - simboliski.

Varbūt tāpēc, ka kafiju taisu nežēlīgi stipru?

nezheeliiga stipra kafija ar teejkaroti cukura. tad jau es arii..taada pati.
un vai tieshaam mums ir kas kopiigs? (nevar buut)

Bāc, mums vispār viss ir kopīgs! Es tikai vienmēr saku pretēji, jo... kāpēc es tā daru? :)

es nezinu, kaapeec tu taa dari. es tachu it kaa esmu taa spiitiigaa... vai varbuut mums arii tas ir kopiigs?

BĀC!

cukurs nobeidz..:/

oo tad jau es arii esmu stiliiga tomeer un smalka daama!

Pilnīgas muļķības. Kafijai vienkārši lielāka spēja izraisīt atkarību. Tie jaunie jau tagad baidās pat no nemarķētiem alkoholiskiem dzērieniem:)

laikam gan

labākais, kas var būt - melna kafija ar tējkaroti cukura.
īpaši svētīgi zema asinsspiediena īpašniekiem.

plaģiāts tu esi.