Pārāk daudz to baudu, visas grūti iepazīt.

atliek vien izvēlēties un zaudēt.

Piemēram, baudpilni savā galvā pārmet :)

jā, tas pavisam noteikti nav dusmīgs pārmetums. drīzāk žēlsirdības pilns. man viemēr ir paticis palīdzēt cilvēkiem (morāli).

man liekas, ka Tavi laika tērēšanas paradumi nāk Tev tikai par sliktu.

do tell. nē, tiešām, es labprāt noskaidrotu, kas mīt tavā jaukajā prātiņā par šo tēmu.

visi šitie "tavā jaukajā prātiņā", un jau negribas do tell.

visi šitie izklausās pēc pavirši vāktas un ar aizspriedumiem apstrādātas informācijas. ko es pavisam mierīgi, bez pārmetumiem sagaidu no tevis.

informāciju, protams, neesmu apzināti vākusi, vienkārši kaut kāds priekšstats par šādām vai tādām norisēm rodas neapzināti. nedaudzie fakti un informācijas druskas saslēdzas un veido kopainu. nenoliedzu, ka tā var būt aizspriedumaina un no realitātes tālu esoša, par ko es, godīgi sakot, tikai priecātos. tomēr baidos to atklāt, jo jau pēc atbildes komentāra par manu "jauko prātiņu" skaidrs, ka būs jāsastopas ar Tavu smīkņāšanu vai uzbrukšanu. tas, ka man ir skaidrs, kā Tu reaģēsi, protams, arī ir daļa no mana priekšstata.

tā nav smīkņāšana vai uzbrukšana. es gluži vienkārši uzskatu, ka tu neesi mans cilvēks, ka starp mums komunikācija ir iespējama tikai apgrūtinātā veidā (sadzīvošana, nevis dzīvošana), un tāpēc arī rakstu, ka bez pārmetumiem sagaidu šādu "viedokli" no tevis. protams, arī mani priekšstati ir pamatoti ar aizspriedumiem un pavirši, neapzināti vāktu info bet tādi, nu, mēs esam.

kāpēc es tā uzskatu (par to potenciāli slikto mūsu savstarpējo komunikāciju)? laikam lielā mērā pie tā ir vainojama sabiedrība, kurā tu uzturise (vai uzturējies). es kaut kad, pirms vairākiem gadiem, secināju, ka man tā ļoti nepatīk (negribas teikt "nicinu"). kas man tajā nepatika? likās, ka cilvēki ir sajūsmā par absurdu, pie tam, nevis smalku, bet diezgan brutālu un trulu. es sapratu, ka man labāk patīk klusas un nosvērtas kompānijas, maigas skaņas, harmonija starp cilvēkiem (komunikācijā), nevis tas bulšits, ko esmu piedzīvojis ar tevi un mūsu tā laika biedriem. šeit arī pavīd mans aizspriedums - mēs tomēr kļūstam vecāki un gribot negribot mainamies. jā, šajā gadījumā tās nav tiešas pretenzijas pret tevi - tie ir (bija?) tavi draugi, un sekas tam ir faktiski tas, ka tu kļūsti par vienu no viņiem.

citās ziņās. balstoties uz pavirši savākto informāciju par to, kādā manierē tu raksti (kaut vai komentāri cibā/citur), to, kā domā un, ņemot vērā savu mūždien pārvērtēto cilvēkpazīšanas skillu, man gribot negribot ir jāsecina, ka mēs esam katrs savā polā.

man atkal nedaudz absurdi liekas, ka tu šiem cilvēkiem, kuri tev tik ļoti, kā izrādās, nepatīk, piezvani un uzprasi, lai iedod tev videokarti.

tā bija tāda atkāpe, bet citādi man pret tevi ir ļoti līdzīgas sajūtas - ņemot vērā manu cilvēkpazīšanas skillu, uzskatu, ka neesi mans cilvēks. tāpat man toreiz diezko nepatika cilvēki, ar kuriem tu veici savu maigo komunikāciju, dzimšanas dienās pilnā nopietnībā spēlējot iepazīšanās spēles. bet pieņemu, ka tā bija tāda tikai tam vecumam raksturīgā izdomātā pretošanās visam, kas nav "brutāls un truls absurds". citās ziņās tie paši secinājumi rodas par tevis rakstīto virtuālajā vidē. šķiet, ka kļūsti kaut kādā ziņā arvien trulāks un prastāks.

te arī nonācām līdz tām baudām. tava mērķtiecīgā aizrautība ar dažādām apreibinošām vielām un publiskā "biseksuālas meitenes" meklēšana man vienkārši liekas idiotiska. vismaz, ņemot vērā paviršo iespaidu, man liekas, ka tā daudzo baudu vēl nesabojātā personība, kuru es pazinu pirms daudz gadiem, man patika daudz labāk. tas arī tas, ko domāju, ierakstot komentāru, kas aizsācis šo "sarunu".

viņš pats pieteicās. es par to attiecīgi samaksāju. neredzu īsti problēmu.

a kā tu atrastu biseksuālu meiteni, ja tev būtu šāda nepieciešamība? es esmu mēģinājis to darīt iepazīšanās portālos. akdievs, kas tur par deģenerātiem uzturas - īsā laika sprīdī atmetu cerības! nu, lūk, tāpēc vērsos pret savu plašo paziņu loku. un tas izrādījās sekmīgi. kur tu saskati problēmu šajā?

mana "mērķtiecīgā aizrautība ar apreibinošajām vielām" mani vismaz nepadara par, atvainojos, dārzeni. jo tas ir stāvoklis, kādā atrodas ar daudz alkoholu piepisies cilvēks. katru piektdienu, sestdienu, brīvdienu. man tas vienkārši reāli apnika. un tad es atklāju nesamērojami foršāku pasauli. bet, kā jau zinām, tas ir gaumes jautājums, tāpēc vispār būtu muļķīgi, ja mēs viens otram pārmestu par kaut kādām mūsu dzīvē izdarītām izvēlēm.

tev vienkārši patika cilvēks, kas ir mainījies, tāpēc tādi aizspriedumi un vēlme man iebakstīt. man arī tad tu patiki. bet lietas mainās, un tas arī viss. tāpēc es labprāt neturpinātu šo neauglīgo sarunu.

Labi, neturpinām sarunu, tad tos jautājumus uzskatīšu par retoriskiem. Atvainojos par iebakstīšanu, domāju, ka problēmas tiešām nav, un varam mierīgi turpināt sadzīvot.

kāpēc tev neinteresē viss jaunais? savas apziņas apvāršņi, ceļojumi pa to? jaunas izjūtas un sajūtas? cilvēka robežas? kaut kas, kas nav nekad bijis, kas nav baudīts? lol, eksperimentālā mūzika, eksperimentālas attiecības? bļa, es tiešām vienīgais pēc tā visa tiecos?!

bet Tu taču negribēji turpināt neauglīgo sarunu! es, godīgi sakot, baidos no šādas mērķtiecīgas eksperimentēšanas. bet nav tā, ka ļoti pēc tā ilgotos, bet bailes mani kavētu.

arī apvārsnī, kas ir man pieejams, ir pietiekami daudz iespēju gūt jaunas izjūtas. jau tas vien, ka apreibinošo vielu lietošana vai nelietošana (tas attiecas arī uz alkoholu), pats par sevi var radīt nepārvaramu plaisu starp cilvēkiem, liekas kaut kā stulbi.

vispār gan es nedomāju, ka no tā brīža, kad abi viens otram patikām, esam nokļuvuši tiktāl, ka vairs galīgi nespētu saprasties.

"jau tas vien, ka apreibinošo vielu lietošana vai nelietošana (tas attiecas arī uz alkoholu), pats par sevi var radīt nepārvaramu plaisu starp cilvēkiem, liekas kaut kā stulbi."

varbūt tikai brīdī, kad sastaptos ar ļoti piedzērušos un, teiksim, uzbāzīgu, skaļu cilvēku. un līdz brīdim, kad viņš atžirgtu. visu pārējo laiku plaisa nebūtu. un nē, es nevērtēju cilvēkus pēc tā, ko viņi lieto. katram ir sava drug of choice: dažiem tas ir alkohols, dažiem kafija un antidepresanti, bet citiem - heroīns. es uzskatu, ka, ja cilvēks ir inteliģents, tad neviena substance nevar to izmainīt, t.i., reāla degradācija nenoris. visi tie cilvēki, kas "tika izmainīti" vai "mainījās" acīmredzot nebija pietiekami gudri, hehe. labi, tas ir ļoti diskutabls temats vispār.

citās ziņās. es arī agrāk baidījos (runāju par tām pašām bailēm, par kurām tu), un tas mani atturēja no visa piesauktā. bet es tās pārvarēju. un īsti neko nenožēloju (nenoliedzu- pastāv iespēja, ka nākotnē varbūt nožēlošu), jo tas būtu muļķīgi. tik daudz sasodīti interesantu pieredžu. ja es būtu apņēmīgāks cilvēks, es, goda vārds, uzrakstītu grāmatu (kaut vai fiction). priecājos, ka tev ir interesanti arī bez visa tā, jo tas ir mazliet grūtāk, nu, ņemot vērā, ka man nereti ar līdzcilvēkiem jāiesaistās līdzīgās diskusijās, kā mums šeit ir sanākusi.

es arī uzskatu, ka mēs spētu saprasties. ja vien tu būtu mazliet pielaidīgāka attiecībā uz jaunajām lietām. es tiešām esmu tevī pamanījis tādu (man) nepatīkamu konservatīvismu un tas laikam ir tas, kas man tevī nepatīk un liedz tā normāli komunicēt (varbūt arī nē).

es uzpīpēju un pēkšņi kļuvu par aizrautīgu drukātāju. atvainojos par apjomu.