- 4/25/11 06:27 am
-
tā nav smīkņāšana vai uzbrukšana. es gluži vienkārši uzskatu, ka tu neesi mans cilvēks, ka starp mums komunikācija ir iespējama tikai apgrūtinātā veidā (sadzīvošana, nevis dzīvošana), un tāpēc arī rakstu, ka bez pārmetumiem sagaidu šādu "viedokli" no tevis. protams, arī mani priekšstati ir pamatoti ar aizspriedumiem un pavirši, neapzināti vāktu info bet tādi, nu, mēs esam.
kāpēc es tā uzskatu (par to potenciāli slikto mūsu savstarpējo komunikāciju)? laikam lielā mērā pie tā ir vainojama sabiedrība, kurā tu uzturise (vai uzturējies). es kaut kad, pirms vairākiem gadiem, secināju, ka man tā ļoti nepatīk (negribas teikt "nicinu"). kas man tajā nepatika? likās, ka cilvēki ir sajūsmā par absurdu, pie tam, nevis smalku, bet diezgan brutālu un trulu. es sapratu, ka man labāk patīk klusas un nosvērtas kompānijas, maigas skaņas, harmonija starp cilvēkiem (komunikācijā), nevis tas bulšits, ko esmu piedzīvojis ar tevi un mūsu tā laika biedriem. šeit arī pavīd mans aizspriedums - mēs tomēr kļūstam vecāki un gribot negribot mainamies. jā, šajā gadījumā tās nav tiešas pretenzijas pret tevi - tie ir (bija?) tavi draugi, un sekas tam ir faktiski tas, ka tu kļūsti par vienu no viņiem.
citās ziņās. balstoties uz pavirši savākto informāciju par to, kādā manierē tu raksti (kaut vai komentāri cibā/citur), to, kā domā un, ņemot vērā savu mūždien pārvērtēto cilvēkpazīšanas skillu, man gribot negribot ir jāsecina, ka mēs esam katrs savā polā.