Fakti un analīze nemaina cilvēku viedokli. Emocijas gan.

Analīze un fakti ir vajadzīgi un viņi ir, tik jāsameklē, bet šādi BPS, vai PJW video uzrunā daudz veiksmīgāk. No šādiem viņa viedokļa video uzzini par faktiem, kurus pēc tam pats vari sameklēt, ja Tev tas būtiski. Es esmu tā darījis, sākotnēji, pārbaudījis viedokļvideo autoru faktus, pats. Un tagad uzticos viņa viedoklim vairāk, kā jebkuram no korporatīvajiem mēdijiem, arī foks.

Par nosēšanos uz Mēnesi man īsti nav viedokļa, neesmu pētījis. Bet man patīk, ka cilvēki ir bijuši uz Mēnesi un ja būtu iespējams labprāt teleskopā apskatītu viņu nosēšanās atstātās pēdas.

Daži raksti par tēmu:
https://www.psychologytoday.com/us/blog/words-matter/201810/why-people-ignore-facts
https://bigthink.com/think-tank/the-backfire-effect-why-facts-dont-win-arguments

varbūt nav tie labākie piemēri, bet ja tēma interesē gan jau pats sameklēsi.

https://youtu.be/f3ZOux7QVfU jeb lielie puikas meeraas rakjeteem

Es domāju, ka kognitīvie biasi ir visiem - lai cik apzināti mēs censtos nebūt biasēti, tas tomēr nav 100% iespējams (tieši tādēļ zinātnē izmanto double-blind metodi).

Runājot par šāda tipa kanāliem (jaunie mediji informācijas laikmetā, kad ikviens var nopirkt kvalitatīvu aprīkojumu un publicēt savas videoesejas), esmu novērojusi vairāku līmeņu manipulāciju ar realitāti:

1) Tiek atspoguļoti patiesi fakti, taču uzsvari tiek salikti vienā virzienā. Šis ir novērojams pat tādiem, kas sevi pasniedz kā patiesi centriski noskaņotus, neitrālus komentētājus, tomēr tik vai tā, biasi brīžiem izlien - vai nu kāds naratīvam nelabvēlīgs fakts tiek noklusēts, vai arī tiek pieminēts tikai garāmejot, utml.
2) Tiek atspoguļoti patiesi fakti, taču tas notiek smaga cherry-picking ietvaros. Manuprāt, šis līmenis ir visviltīgākais, jo nu, labi, skatītājs var pārbaudīt piesauktos faktus, uzzināt, ka tie nav meli, un tādēļ nekritiski noticēt naratīvam. Lai nekļūtu par upuri šādai pieejai, skatītājam jau iepriekš ir jābūt pietiekami informētam par tēmu, lai pats zinātu, ka daudz kas tiek vienkārši noklusēts.
3) Naratīvs jau ir pilns ar meliem, kas tiek pasniegti kā fakti. Slinki un/vai nekritiski domājoši un/vai pārlieku naivi uzticīgi cilvēki uzķeras uzreiz un tic visam uz vārda. Kritiskāk domājoši cilvēki iečeko paši, vai naratīvs balstīts uz patiesiem apgalvojumiem. Šis ir līmenis, kurā sākas milzīgā šķelšanās, kuras dēļ skatītāji var savā starpā bezcerīgi diskutēt stundām un dienām ilgi par pamatfaktu atbilstību realitātei.
4) Pilnīgs batshit crazy nonsens, kur naratīva veidotājam ir jau savs uzticīgs sekotāju pulks, kas neapšaubīs nevienu vārdu, līdz ar to vispār vairs nav nozīmes tam, cik grandiozi meli un kā tiek distortēta realitāte - sekotāji ir uzticīgi.

Pēc maniem novērojumiem, līmeņi 1-3 ir sastopami visos politiskajos spektros. Savukārt 4. līmenis ir jau ārpus saprāta robežām, kur pārējā pasaule kolektīvi reaģē, pagrozot pirkstu pie deniņiem. Nu, kaut kas apmēram no flat Earth vai scientologu sērijas.

Es neesmu skatījusies Watson materiālus (un čo ta arī netaisos). Black Pigeon esmu dažus senākus redzējusi, un tie bija manuprāt 2. līmenī.

Visu to pašu aprakstu ar UZVIJU der piemērot mūsu "oficiālajiem" medijiem. Bet pret tiem tev, protams, nav nekas slikts sakāms, jo tu viņiem piekrīti lol.

"lai cik apzināti mēs censtos nebūt biasēti, tas tomēr nav 100% iespējams"

"Tiek atspoguļoti patiesi fakti, taču uzsvari tiek salikti vienā virzienā. Šis ir novērojams pat tādiem, kas sevi pasniedz kā patiesi centriski noskaņotus, neitrālus komentētājus, tomēr tik vai tā, biasi brīžiem izlien"

Vēlreiz jāatkārtojas - tik trulu, nozombētu būtni, it īpaši sieviešu populācijā, patiesi savā nu jau pusmūžā navigadījies sastapt.
Tu absolūti visu melnu redzi kā baltu, bet baltu kā melnu. Fenomenāli un priekš manis patiesi šokējoši!
Tiešām nesaprotu, kādā vidē jāaug kādās mācību iestādēs jāizglītojas cilvēkam, lai viņš kļūtu par pilnīgi neticami neadekvātu būtni, kā hedera?

Paldies, tu pateici to, ko es nespēju pateikt, nez, vārdu vai sajēgas trūkuma dēļ.

Nav jau tā, ka trūkst "dispassionate analysis" par šīm tēmām tūbā. Tiesa es šaubos, ka tu šo "dispassionate analysis" tāpat neuztversi kā biasētu naida runu. Izskatās, ka esi labi uzvārījusies varde, diemžēl.

Btw, BPS ir samērā emocionāls, tas tiesa. Savukārt PJW principā pat neko nerunā no sevis. 90% viņa viģiku ir citāti no "oficiālās" preses vai video ar visādiem sjw plānprāšiem. Kā tad sanāk. Kur viņš nav patiess? Viņš reti kad kaut ko saka pats, vienkārši sarkastiski smīkņā par to ko dara citi. Kur viņa viģikos ir tā nepatiesība? Spēj formulēt? Nu jā, viņš parāda melus, kas ir medijos. Meli medijos nav patiesi. Vai tāpēc JPW viģiks ir "pilns ar nepatiesību"? :D

Labi pateici. Tie džeki ir interesanti kā pretstats mainstream viedoklim, bet labāk viņus uztvert kā izklaidi un neuztvert pārāk nopietni.
Kruts video par moon landing.

Mainsstram viedoklis nav izklaide un ir ļoti nopietns?

uff, nē, tur arī ir daudz drazas, bet ir labi saprast kontekstu un rāmjus. Lai nonākt pie kaut kāda jēdziena par nosvērtu viedokli, vajag apzināties bildes rāmi tā teikt. Tad mēs kā pieredzes mākslinieki paņemam pa krāsai no dažādiem avotiem un beigās sanāk kaut kas acij tīkams un saprotams.

Kopumā piekrītu, taču jābilst, ka mums visiem sevi jācenšas ļoti strikti nočekot tieši "acij/ausij tīkams" jomā. Jo tur jau sākas emociju pasaule. Un piesauktie YT kanāli tik perfekti spēlē uz pūļa emocijām. Es viņus diezgan apbrīnoju patiesībā.

Jā, emocijas var būt ļoti tricky, tur reāli vajag analītiski rakt no apakšas, lai aptvertu lielāku kontekstu. Dažreiz mēs vienkārši paskatāmies uz to kā cilvēks sevi pasniedz, kādu valodu lieto, un ja tas cilvēks ir 'savējais,' tad viņu viedoklis pavisam drīz jau neatšķiras no savējā. Nevainoju cilvēkus, kuri tā dara, pats tā esmu darījis.
Ja tā padomā, jebkurš varētu atrast cilvēku grupu, kura nav plaši pārstāvēta sabiedriskajā telpā, pieņemt viņu manierismus un aptuveno ideoloģiju, un vienkārši ļaut algoritmam iekačāt visu pārējo. Nedaudz zemiski, bet nav tas sliktākais veids kā naudiņu pelnīt.
Bet atgriežoties par šo kanālu 'legitimacy' jautājumiem, viņi tomēr cenšās atrast savas audiences tēlu jeb garu, tāpēc tur ir arī paslēptas visādas autentiskuma pērles.

Piekrītu visos punktos. Katrs pelna "uz laiku", kā māk (kas i-laikmetā nav veselīgi cilvēcei kopumā).

A kā būtu, ja mēs vienkārši pārbaudītu kas ir faktuāls un kas nav?
Kāpēc vajag meklēt emocionālo komfortu? Vai tiešām tikai tādi autisti kā es meklē kas ir pa īstam?