Ja es braucu pa ietvi, tad es vispār nelietoju zvaniņu, lai maldīgi neradītu iespaidu, ka uzskatu, ka man uz ietves ir priekšroka, tomēr varu iedomāties situācijas, kad zvaniņš vienkārši ir brīdinājums, ka velosipēdists tur atrodas, lai nenotiktu nelaime.

exactly, bet 90% to uztver kā "papis malā", jo tā nu tas ir iegājies vienkārši. līdz Dānijai kā līdz kosmosam vēl.

Gluži manas domas. Jāatzīst, ļoti ilgi man bija tāds velo, kas sava sliktā tehniskā stāvokļa dēļ skanēja pa visu ielu, tāpēc cilvēki dabiski pievērsa man uzmanību un tāpēc šādas situācijas vispār neveidojās. The perks of being a lazy bastard.

davai, kurinām.

esmu saskāries tikai ar to, ka šī tēma ir tā sakurināta, ka cilvēki vienalga par ko ir gatavi viens otram mesties virsū. ar velosipēdu vispār pārvietojos tikai kā paātrināts kājāmgājējs, nekur nenesos pilnā ātrumā, jo pats apzinos, ka tik labi nepārzinu satiksmes noteikumus, un apkārt visi ir psihi, lol. tā nu vienreiz pieripinos pie gājēju pārejas un nostājos blakus, uzreiz man brēc virsū kkāda tante, ka es šai braucu virsū, un vispārgalsklāt.
vispār ļoti kaitina tā attieksme - ja loham ir piestiprināts velosipēds, tad ne jau velo ir vainīgs pie tā, ka viņš ir lohs. bet visi sāk raustīties un nervozēt, kā tik ierauga velosipēdistu, un domā, kā tad nu šim aizrādīt par kaut ko, jo skaidrs, ka tūlīt tik būs kaut kas nelāgs, un tik vienkārši jau nu šis divriteņotais nelietis garām nepabrauks.

tas ir tāpat kā sakož tos cilvēkus, kuri, ieraugot suni, uzreiz sāk nervozēt, vicināties ar rokām un bļaut virsū tam sunim un saimniekam, lai viņu aizvāc.

Njā, jāatzīst, kad es savulaik lietoju velo regulāri, es vienkārši, atļaušos, močīju pohujā. Tas, protams, besī nervozākiem cilvēkiem, taču avārijas situāciju faktiski nebija, jo es vienmēr pazibsnīju visam garām gaismas ātrumā. Vismaz tā es to vizualizēju savā iztēlē. Lai vai kā, es joprojām esmu šokā, ka kāds jūtas svarīgāks par mani, lai pievērstu sev manu uzmanību. Kropļi, bļa. Tad jau man lielāks respekts pret tantiņām, kuras man lūdz sēdvietu pustukšā sab.transportā. Tā tomēr arī ir zināma anālā suga, neaizmirsīsim.

vienu brīdi dzīvoju kultūrā, kurā uz ietves/veloceliņa garāmbraucošie (teju visi) sauca, no kures puses tu tiec apdzīts.

un pag.nedēļ liepājā ap 11pm eju pa plašu ietvi/veloceļu, gāju garām kaut kādai mātei ar bērnu, kuri gāja blakus, un pēc brīža man kāds caur zālāju braucošais nobrauc gar roku. ne lampas, ne zvaniņš, ne sveiki, ne uz redzi.

es pats reizēm braucu mazliet disrespektējoši, cenšoties pārpildītā centra trotuārā kādu apsteigt uz riteņa, bet šitā, nu man palika drusku šķērmi.

Njā, jāatzīst, es arī bieži braucu t.s. disrespektējoši, taču es parasti uzturu tādu ātrumu, ka tās problēmsituācijas paiet garām ļoti ātri :-)

viņš bija profesionālis, tāpēc tev bija jāiet malā

tiesa