Nu, tevis izklāstītā paaudžu maiņā balstītā “empātiskā revolūcija” un “iejūtībā, uzklausīšanā, emocionalitātē” balstītā sabiedriskā koplabuma ieaudzināšana visos līmeņos, sākot no bērnudārza līdz skolai utt - tas viss jau kopš 50tajiem, 60tajiem ir noticis Skandināvijā, visaugstāko empātiskās socializācijas pakāpi sasniedzot Zviedrijā. Un tas viss - bez gen Z un mileniāļiem, drīzāk pēckara gaisotnē, kamēr nordic baby boomeri ir pirmie, kuri uzauguši visaptverošas totālas sociālās un empātiskās valsts apstākļos. Progress? Nē, paldies. Gana hipermoralizācijas.

Bet tas jau ir noticis. Neko vairs nevar mainīt. Katra nākamā paaudze būs arvien enpātiskāka. Skandināvija ir labs piemērs liekuligās un feikās empātijas izpausmēm. Uz to nākotni, ko apskatu es, nevar runāt, skatoties no mūsu pozīcijām, balstoties uz esošo pieredzi. Protams, tā ir būtiska. Taču tu to greizi interpretē, attiecinot uz subj.

Es vnk uzreiz redu, kā tu pārproti, lietodams tādu vārdu, kā hipermoralizācija. Sabiedrībā, kur vairs nebū baby boomers, jo visi nūs jau miruši, būs diezgan vienota izpratne par lietām. Vnk izklausās, ka ideja par kult.marksismu un visu, kas notiek mūsdienās, tev mazliet ir sajaukusi galvu. One needs to rise above all the bullshit and noise (citādāk kļūsi par gnidrologu, hh)

Es vnk neticu nedz cilvēku “morālajam progresam”, nedz tā iespējamībai, nedz cilvēku radītu mašīnu iespējai būtiski uzlabot cilvēku dzīvi. Morāle, t.sk. kolektīvā nav kaut kāds pozitīvu sasniegumu un krājamu punktu vektors, taisne, ko pamazām mēro. Nu, varbūt kādam kolektīvam noteiktā laika nogrieznī ir lielāka tendence (sic!) izjust empātiju. Nu un? Ko tas maina? Empātija tas arī ir - tikai sajūta. No apziņas pie reāliem labajiem darbiem ir bezdibenis. “Saprotoša, iejūtīga runāšanās, vienam otra uzklausīšana” ir ok, bet tas ir tikai viens no varbūtējiem priekšnosacījumiem īstai praktiskai kolektīvajai morālei.

Vnk cilvēka daba ir cilvēku daba, visos laikos un vietās, tā ir konstanta. Neliels neticams izrāviens ir bijis tikai rietumu sabiedrībā, piemēram, fiziskas verdzības - universāla, visām sabiedrībām raksturīga fenomena atcelšanā, bet tik un tā, tas liek uzdot tālākus jautājumus par wage vai debt slaves utt. Bet pat šie nelielie rietumu “sasniegumi” ir kaut kas ļoti trausls un, iespējams, pārejošs tieši nākošās tehnoloģiskās revolūcijas dēļ.

Plus, ko vispār nozīmē “sabiedrība ar vienotu izpratni par lietām”? Gandrīz nekad iepriekš nekas tāds nav bijis, labākajā gadījumā var runāt par vague konsensu pamatjautājumos, par kādiem vienojošiem principiem. Un, Dieva dēļ, kaut šos nākamo 50 gadu pamatprincipus nediktētu mileniāļi un gen z ar savu emocionalitātē izplūdušo tehnoloģizēto izpratni par empātiju, t.i., iejūtību, “efektīvo altruismu” un diezgan tukšo morālo relatīvismu (t.i., “perspektīvismu”). Nav morālas sabiedrības bez vēstures izpratnes, bet jaunākajiem mileniāļiem + gen z pārstāvjiem, pat ar visu tehnoloģiju, ir katastrofāls vēstures traģisma un vēsturiskā earnestness trūkums. Alvis Hermanis, novērojot gen z, savus kursantus, bija pārsteigts par viņu dzīvesprieku, optimismu, gaiši naivo skatu uz dzīvi, svaigumu. Tam ir savi plusi, īpaši uz postsovjet smagnējuma apburto loku fona, bet es to drīzāk sauktu par no amerikāņiem caur medijiem pārņemtu naivumu, kam šķiet it kā pasaule būtu radusies vakar un citi kontinenti neeksistētu.

^eloji

Empātija ir laba priekš mammā, kam dienu dienā jāapkopj brēcoši, apkakājušies zīdaiņi, jo bez tā viņas sajuktu prātā, bet kā sociuma galvenais driving force tas ir traģikomisks un noved pie katastrofas. Evidences na ļico.
Mileniāļi un z paaudze ir bezpreģeļšķiku būmeru radītais damaged goods. Visdrīzāk pēdējā paaudze attiecīgajā etnoša daudzās mūsdienu Eiropas valstīs. Enjoy it while u can, jo liela daļa Rietumu pasaules jau atrodas Mad Max pirmajā filmā atrādītajā anarhotirānijā. Pēc tam būs postapokalipse, svaigs, nežēlīgs laikmets, kur zagļus un varmākas nogalinās bez tiesas un cietumiem, sievietes atpakaļ pie kastroļiem un Vlads Uzdūrējs pie stūres.

>Es nesaprotu, kopš kura laika internets ir pasludinājis, ka šīs īpašības ir kas nevēlams?

Kāpēc lai tā būtu kas vēlams? Ja kāds rakājas pa miskastēm un lasa ēdienu, es aizeju iedodu viņam dešuku un beigās man nav dešuka. Ko es iegūstu, kaut kādu īpašu apziņas stāvokli?
Ja man būtu vienkārši pohuj, man būtu gan dešuks, gan sirds mierīga.

Tiešām, empātijas ir vairāk. Politkā tā tagad tiek iesmērēta kopā ar toleranci un daudziem labi garšo.

Jā, empātija un tolerance has been hijacked by the radical left, hehe.