Kā jums šķiet, vai mums vajadzēu saņemties un veikt tādu kā reklāmas kampaņu par godu cibai? Ar slepeno mērķi iesaistīt jaunus cilvekus. Es par šo tēmu, konkrētāk, par to, ka cibu apmeklē arvien mazāk un mazāk cilvēku, jo visi vecie avoti, kur ir kaut kādas atsauces uz cibu, 2018. gadā visticamāk jau ir miruši. Tāpēc es ieteiktu mums padomāt, varbūt pat veikt kādu debašu sesiju par cibu, tās nākotni un to, kā un vai vispār ir iespējams ieinteresēt cilvēkus, kuri vispār par to neko nezina.

Maza piebilde: lai arī no pirmā mirkļa random cibiņam ciba neizskatās īpaši saistoša as in, "kas tur tāds? random blogvietne", let it roll. Ciba, izdzīvojusi līdz mūsdienām, spītīgi turās pretī globalizēajam internetam un pasaulei, kur valdniekiem ir būtiski turēt visus on a short leasha so they can abuse our tendency to sistematically expose ourselves in social media.

Fonā jāklausās ši banālā Bauhaus dziesma. Fak, kā var tādu sūdu spēlēt, Bauhaus, es tak jūs tā mīlu, bet šī dziesma, instrumenti... ko viņi tur spēlē? Lirika kā jau Pēterim Mērfijam ģeniāla)! (labi, labi, es jokoju - nav nemaz tik traģiski, konceptuālā māksla ir konceptuālā māksla, ir pulsējoša ziloņa mātītes kuņģa sulas plazma). Bet, ja godīgi, Bauhaus ir viena no tām grupām, kuru pirmie albumi ir ģeniāli, taču gandrīz visi pēc 4. un 5. - viduvēji. Tāpēc jau mēs tiem jaunajiem māksliniekiem, paši neapzinoties, sakam: "Fuck you and try to Fucking die, please." (Atvainojos par šķietamo edžīgumu, taču tā ir māksla).