Es tā arī neesmu izpratis, kas tas ir par sūdu, tā kognitīvā disonense. Kaut ko gūglēju, bet līdz manim neaizgāja. Sapratu tikai, ka kaut kāds mūsdienu trends. Kā tu to aprakstītu saviem vārdiem?

Visvienkaršāk un saprotamāk to varētu pasniegt piemēra formā. Kognitīvā disonanse ir tad, kad tu, piemēram, apzinies, ka darīt pāri kaķēnim nav labi, taču tāpat tiem dari pāri. Tavs apziņa (par to, kas ir labs un kas pareizi) disonē ar tavu rīcību, radot kognitīvo disonansi. Tas tā, ļoti vienkārši.

Kognitīvā disonanse par manā postā minēto izpaužas sekojoši (arī izsakoties ļoti vienkārši) - austrumeiropietis, kura vienīgais reālais draugs un sabiedrotais ir ASV, nevar tā vienkārši publiskajā telpā atzīt, ka ASV un sabiedroto ziņu portālu skandinātais par Asadu kā ķīmisko ieroču aktīvu izmantotāju, ir muļķības. Var, bet tas radītu kognitīvo disonansi, jo vidējā austrumeiropieša ienaidnieks ir Krievija (ja paskatās kaut vai vēsturiski vai pēc Krievijas ģeopolitinteresēm, kas vērstas uz Pribalķiku kā robežguberņu, lai Rietumi ātri netiktu līdz Maskavai).

Ceru, ka tagad ir kaut cik skaidrs. Es tevi ļoti labi saprotu, jo wiki u.tml. internetvietnēs bieži vien definīcijskaidrojumi mēdz būt neuztverami. Vismaz man tā gadās - it kā ar angļu valodu problēmas nav, taču, šķiet, neesmu joproām iemācījies uztvert komplicētu tekstu perfekti.

Vēl labāks piemērs ir diegabiksings. Tu labi zini, ka valstī ir no-go zonas, kur regulāri šaudās, met granātas un policija pat baidās braukt iekšā, un vispār valstī bieži dedzina mašīnas un katru nedēļu kādu gangreipo un tu zini, ka to dara migranti no šithouliem, bet tu to vienkārši ne mūžam nedrīksti atzīt, jo esi pavadījis daudz gadus strādājot kaut kādā ano bēgļu komitejā, nodarbojies ar multikulta propagandu un apgalvojis, ka integrācija notiek čiki-puki.

Kognitīvā disonanse visbiežāk rodas, kad cilvēks nespēj atzīt, ka smagi kļūdās un, lai netraumētu savu vāro pašapziņu labāk double downos uz saviem meliem. Tas, piemēram, skar vairumu mūsdienu komunistu (īpaši Rietumos), kas vēl ar vien cenšas attaisnot, vaitvašot vai pat totāli noliegt sarkano zvērības PSRS, Ķīnā, Kambodžā, Kubā etc. Arī ar krievu sovokiem tas pats. Staigā ar Staļina ģīmetni pie uzvaras akmens un uzskata, ka viņš un tā laika režīms dindu nuffing, lai gan pats visi dokumenti par to laiku ir uz galda. Smadzenes akceptē willfull melus, jo tā ērtāk, lai gan kaut kur apakšā ta zina, ka sevi bullšito.