tak par visiem slavenajiem saka, ka viņu slava ir nepelnīta, tādi ir tie slavas blakusefekti

Deils Kārnegī savulaik bija kudiš kristāls, tā ka nevaig.
Tas, ka tev viņš nenāk prātā / nav zināms, ir simptomātiski

* krutāks, bet kristāls arī :D

Kārnegī šķiet vairāk rakstīja par to kā dīlot ar citiem cilvēkiem, kamēr DžP vairāk ņemas par to kā dīlot pašam ar sevi.

1) Kārnegī nomira pirms vairāk nekā 50 gadiem
2) Viņš nebija psihologs
3) Pamatā viņu lasīja, lai pārdotu vairāk stuffa utt. – tas ir, kā kļūt uzmācīgam un par to nekaunēties, nevis par to, kā kļūt labākam cilvēkam

Es vairāk atceros Stīvenu Kavi – kas arī bija tipisks uzņēmuma darbinieku motivēšanas guru.
Vispārīgi jau cilvēki ir visos laikos par kaut ko interesējušies, bet Dž. Pītersons ir unikāls ar to, ka viņš ir, kā Guardian saka, rockstar among psychologists :)

Ulvs, šķiet, rakstīja par uzrunāšanas jaudu, nevis par tēmiņu

Un DžP vispār jau vispirms gribēja runāt par politiku, un tikai tagad ir attapies, ka viņa mērķauditorija, protams, ir liela, bet, ēēē, īsti nemāk sev pakaļu noslaucīt, tāpēc vispirms jāapgūst beisiks ^^

DžP. visu laiku uzsver, ka runāt par politiku nebija un nav viņa mērķis. Lai gan, protams, tas ir epifenomenāli.

Visur un visos laikos netalantīgie apskauduši un apdirsuši talantīgos, veiksmīgos, populāros. Jo tikdaudz jau prātiņa pieticis, lai saprastu, ka pašiem nav dots...;) Tāpēc tāda škrobe. Cik tipiski! ;))

Ā, jā, pareizi!

Jā, tas ir traģiski, ka ir izaudzināta teju vai vesela paaudze, neiemācot viņiem šos basics.

"Un DžP vispār jau vispirms gribēja runāt par politiku"

Par politiku viņš sāka runāt tad, kad sjw ekstrēmisti akadēmijā sāka viņu presēt par neiejūtīgumu pret psihiski neveseliem cilvēkiem, kas nevar sadzīvot ar to, ka netiks saukti viņu izfantazētajos vārdos, kā rezultātā šo psihu fantāzijas veiksmīgi aizgāja līdz leģislatūrai. Viņa mērķauditorija profesijas ietvaros ir viena lieta, attiecībā uz komentāriem par ingsoc tipa politisko attīstību Kanādā u.c. valstīs, jau daudz plašāka, jo skar nācijas kopumā, neatkarīgi no indivīda personības.

SJW vienkārši gribēja viņu aizliegt, kad viņš runāja par personīgo atbildību, nevis tikai par tiesībām. Bet kad SJW tas neizdevās, kā viņi to bija izdarījuši ar daudziem citiem, un JP deva pretsparu, viņš izpelnījās plašu atzinību.

Nedaudz saistīti no UK: https://www.standard.co.uk/news/uk/universities-ordered-to-allow-controversial-speakers-and-not-become-safe-spaces-a3799656.html

Universities ordered to allow controversial speakers and not become ‘safe spaces’

tiešām miljoniem?

atceros, kā LV uc Kārnegija kursus no pāri smieklīgām grāmatelēm rīkoja 90. sākumā... smieklīgs tāds Kārnegijs tolaik, smieklīgs tāds džeipijs (precīzāk -jā, man liekas smieklīgi tie, kas atvērtām mutēm klausās. jā, es te tagad uzdirsu no saviem augstumiem :D)

Hiperbola.