nu beidz... es 1999. nošķaudījos, tāpēc man 2018. sāp galva...

Ko - beidz? Es taču skaidri un gaiši uzrakstīju, ka tā ir hipotēze. Pieņēmums. Lai cilvēki saprastu, par ko runāju, man neizplūstot esejā.

Ir zāles, kuras izraisa vēzi otrajā paaudzē (pēc 15-20 gadiem). Par ibuprofēnu nezinu, bet nekas neizbrīnītu. Daudzas plaši lietotas zāles ir vēlāk atsauktas no tirgus slikto blakusefektu dēļ.

Bāc, man laikam jāatvainojas- izskatās, ka slikti esmu noformulējis savu domu. Nav runa par kādu konkrētu subst., bet hipotētisko "kaitīgo substanci".

Arī piekukuļošanas fakts kā tāds nav nekas neiespējams. Zāļu kompānijas bieži nonākt konfliktā ar likumu par datu slēpšanu (p-hacking), lai viņu zāles izskatītos labākas nekā ir patiesībā. Bet patiesību nevar mūžīgi noslēpt, jo kāds cits var neatkarīgi izdarīt līdzīgu pētījumu un nopublicēt rezultātus, un tad jau vairs nekāka piekukuļošana nepalīdzēs.

Kā var parastais pilsonis kaut ko darīt lietas labā? Droši vien jau neko. Jācer, ka citi izdarīs šos atklājumus, lai tev nebūtu jācieš ;)

Ah, atvaino, es tik tagad pamanīju, ka komentē cita cibiņa komentāru. Pēkšņi zem kājam pazuda konteksts :)

Izrādās, ka man patīk atvainoties :):):)

jā, ir jau traki. varbūt pat pārgudra diršana kaut ko izraisa pēc 15-20 gadiem

Lietu kārtība mainās visu laiku
Līdz ar to es teiktu, ka varbūt nav iespējams tā aiziet un Vienpersoniski Mainīt Lietu Kārtību (ajmīn nav jau tā, ka man būtu 14, kad tas točna ir iespējams :D), bet ir iespējams visā tajā haosā, kas ir dzīve, funkcionēt kā nelielam faktoram par labu vēlamajam iznākumam. [Ar atrunu, ka figu tu darbības veikšanas laikā paredzēsi tās sekas.]

Tā mainās tik lēni, ka jāsauc sevi par veiksminieku (vai drīzak ne-veiksminieku), ja gadās dzīvot laikā, kurā jūtami mainās, nez, zeitgeists. Teiksim, mūsdienās.

Nu jā, ta jau ir. Lielās lietas ietekmē tik daudz mazās lietas, ka vēlme saskatīt kaut ko viennozīmigā gaismā, izplēn.