komentārs postam, kurš tagad zem atslēgas:

Pēdējoreiz J. redzēju pirms gada, viņam brīžiem uzplaiksnīja apziņa, bet lielākoties tādā zombija režīmā - paēst un uzpīpēt, neuztverot apkārtējo pasauli. Ja pareizi atceros, ģimene viņu negribēja ņemt pie sevis, ārsti runāja par pārvešanu uz pansionātu, bet nezinu, kur pēc izrakstīšanas nokļuva.

Tu atgriezi atmiņā to, ka viņs ir pansionātā. Vismaz bija pirms nepilna gada, kad pēdējo reizi par viņu informēja viņa māsa. Vispār grūti iztēloties šādu cilvēku. Kā tev šķiet, kāpēc viņš pats sevi nenogalina? Vai dzīvotgriba ir tik spēcīga? Vai arī trūkst nepieciešamā kognīcija, lai to izdarītu (t.i., spēja sevi nogalināt piemīt vairāk vai mazāk racionālam, nesabojātam prātam)?

es teiktu, ka trūkst kognīcija, jo vairs nav spēja skatīties uz savu dzīvi ilgtermiņā - tikai līdz nākošajai cigaretei.

Pirmkārt
"Vēlos parunāt ar jums par olām. Vistas olām. Pirmkārt, esmu sācis ticēt teorijām par paralēlajām pasaulēm"
tas būtu brīnišķīgs sākums kādam aizraujošam romānam.
Otrkārt - tu vnk esi tizls. Pīpēt vajag mazāk.
Treškārt - vislabākā varžacs ir izplūdusī.

Nē, vislabākā ir pa pusei izplūdusi, yet daļēji vesela. Best of both worlds.

Es tā arī biju domājis. Man nepatīk kā dzeltenums un baltums totāli izolēti moduļi. Parasti speciāli mazliet ieduru, lai mazliet paplūst, ja nav pārplīsis pac. Lai gan ja tur ir kādas 4 olas, tad vienu atstāju klasisku. Daudzveidībai.

uzasini nazi

Tas varētu būt pārāk bīstami.

Tā nav naža problēma.

Nu jā, tā būs tava problēma, kad sadursi sevi, asinot nazi.