Mēs esam tie, kas esam. |
[May. 19th, 2018|11:22 pm] |
Pavisam nesen Talsos viesojās profesors Andris Buiķis ar lekciju „Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam”. Pašu lekciju var iedalīt divās daļās: pirmajā daļā profesors Buiķis runāja par politiku un mūsdienu sabiedrības problēmam. Lekcijas otrajā daļā Buiķis runāja par Visumu, zinātni un, protams, torsionu laukiem. Lai arī tā iesākās diezgan cerīgi, profesors Buiķis pat necentās sevis pārstāvēto torsionu lauku teoriju atdalīt no pierādītām lietām. Neuzmanīgam klausītājam būtu bijis grūti saprast, kur beidzas zinātne un kur sākas pseidozinātne.
Buiķis pārstāv torsionu jeb vērpes lauku teoriju, ko astoņdesmitajos gados Anatolija Akimova un Genādija Šipova vadībā, izvirzīja pāris krievu fiziķi. Torsionu lauki ir informācijas lauki, kuriem nepiemīt enerģija (masa); to signāla intensitāte ir vienāda jebkurā attālumā no avota; to signālam piemīt augsta caurkļūšanas spēja un to signāla ātrums 10^9 reizes pārsniedz gaismas ātrumu. Šie krievu zinātnieki par torsionu lauku informācijas pārnesēju uzskata neitrīno. Neitrīno ir elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kurām piemīt ļoti mazas miera masas. Neitrīno spēj kustēties tuvu gaismas ātrumam, bet nespēj to pārsniegt: tieši tāpēc neitrīno nevar būt informācijas pārnesējs torsionu lauku teorijā. Tie, kas fiziku mācījušies kaut pamatskolas līmenī, šo teoriju var apgāzt jau tagad.
„Ārzemju investori tiek krāpti!”, vēsta pirmā rindkopa mājaslapā http://torsionfraud.narod.ru/, „Krievu krāpnieki meklē investīcijas savos pseidozinātniskajos torsionu lauku un torsionu tehnoloģiju projektos. Šie pseidozinātnieki sola uzbūvēt lidojošos torsionu šķīvīšus, torsionu komunikāciju ierīces un torsionu ieročus”.
1998. gada septembrī Krievijas zinātņu akadēmijas prezidijs nodibināja komisiju cīņai ar viltus zinātni un zinātnisko pētījumu falsifikāciju. Šo komisiju vadīja KZA akadēmiķis Edvards Krugļakovs un Nobela prēmijas laureāts fizikā (2003. gadā) Vitālijs Ginzburgs.
Vitālijs Ginzburgs: “Fiziķi vairākās valstīs ir veikuši eksperimentus, kuros pierādīts, ka torsionu lauki neeksistē vai arī ir pārāk vāji pat priekš visjūtīgākajiem detektoriem. Tāpēc ir skaidrs, ka torsioni lauki nav praktiski pielietojami. Diemžēl, ir uzradušies šarlatāni, kas, apkrāpjot nezinošas militārpersonas un VDK darbiniekus, iegūst milzīgas naudas summas saviem “projektiem”. Mūsu komisija šos šarlatānus atmasko…”
Ar pilnu komisijas slēdzienu var iepazīties http://torsionfraud.narod.ru/ (krievu un angļu valodā).
Profesors Buiķis nodarbojas ar zinātnes diskreditēšanu, torsionu lauku teoriju saucot par pierādītu (citēju: „Torsionu laukiem apstiprinājums ir no Universa”) un izdomājot absurdas konspirāciju teorijas par to, kāpēc mums nav pieejamas uz torsionu laukiem balstītas tehnoloģijas (pasaules līderi tās slēpjot no mums). Protams, ka no sākuma smējās arī par Einšteinu, bet salīdzināt Buiķi ar Einšteinu ir, maigi sakot, nekorekti. Profesors Buiķis nav veicis nevienu oriģinālu pētījumu torsionu lauku jomā, tikai spekulējis ap šarlatānu – Šipova un Akimova - izvirzītajām teorijām.
Visvairāk mani uztrauc tas, cik lielu cieņu profesors Buiķis ir izpelnījies Latvijas sabiedrībā. Buiķis tiek uzskatīts par vienu no Latvijas gudrākajiem prātiem, kad, patiesībā, viņš pārstāv krāpniekus un pseidozinātni. Nebūt neapšaubu profesora spējas matemātikā, bet jāatceras tas, ka Buiķa zināšanas matemātikā nav tieši saistāmas kopā ar viņa zināšanām fizikā – tās ir divas atsevišķas nozares.
Nobeigumā, vēlos citēt daļu no žurnāla „Sakaru Pasaule” 2004. gada 33. numura raksta „Normālie un paranormālie sakari”:
„Var jau apvainot zinātniekus konservatīvismā, var pārmest viņiem tolerances trūkumu pret teorētiskiem jaunievedumiem, kā to dara profesors A. Buiķis, taču nevar prasīt no zinātniekiem, lai viņi nekritiski akceptētu katru teorētisku novitāti un katru amatieriski realizēta eksperimenta secinājumu. Juristi, izvērtējot kādas personas vainu, vadās pēc principa - visas šaubas iztulkojamas par labu apsūdzētajam, bet zinātnieka attieksmi pret novitātēm izsaka princips - visas šaubas iztulkojamas par sliktu jaunajai teorijai, par sliktu neordināriem secinājumiem... Fizikālā vakuuma teorija, kuru G. Šipovs izstrādāja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, nav apstiprināta korekti nostādītos zinātniskos eksperimentos. Nedz signālu pārraide bez enerģijas patēriņa, nedz signālu izplatība ar bezgalīgu ātrumu nav apstiprināta eksakti izpildītu eksperimentu veidā. Tātad runāšana par kosmiskas informācijas banku, no kuras gaišreģi un pravieši lasa savus atzinumus un paredzējumus kā no grāmatas, vērtējama tikai kā zinātnes profanācijas mēģinājums. Visapšaubāmākais G. Šipova torsionu lauka teorijas secinājums ir apgalvojums, ka enerģijas nezūdamības likums nav spēkā. Diemžēl apgalvojuma ekstraordinārais raksturs nav uzskatāms par tā pareizības neapstrīdamu apliecinājumu.” |
|
|