Metālisti parasti ir paši mierīgākākie un laipnākie cilvēki, jo ir totāli mietpilsoņi. Jau sen. Es pat nezinu, kas mūsdienās mūzikas kultūrā skaitītos neformāls vai anti-establishment. I hipiji i panki (ieskaitot visus to revaivalus un subžanrus) ir jau sen daļa no meinstrīm popmūzikas. Būtu interesanti padomāt kādai jākļūst jaunu cilvēku mūzikai, lai tā atkal būtu contra.

Tādai, kas nevienam nepatīk.

Jo svarīgi taču ir protestēt protestēšanas pēc nevis lai ir ko teikt/paust/dot, vai ne. Pret ko tu gribi to protestu? Pret internetu? Pret sevi? Agrāk ug centrālā ass bija protests (bet faktiski pat ne protests, drīzāk vienkārši pohujs) pret mūzikas kompāniju un vispār mūzikas industrijas diktātu: tavu mūziku neviens neizdos un attiecīgi nedzirdēs, ja nespēlēsi tā, kā tev liek, bet ug jaunieši gribēja spēlēt tādu mūziku un tā, kādu un kā pašiem patīk. "Ejiet dirst - neizskatīšos un neizklausīšos smuki tāpēc, ka tā vajag/kāds liek." Tagad ir interneti un pilnīgi citādākas ierakstīšanās un izdošanās iespējas. Noteikumi visiem vienādi. Visu diktē pašu gaume un vērtības - tas, cik nesmuks bez ārēja spiediena tu pats esi gatavs būt/izskatīties/izklausīties.

Nu jā, tāpēc saku, ka ir vakuums protesta mūzikā. Vai tas labi vai slikti, cits jautājums.
Tiesa, nesen dzirdēju, ka tāda grupa ''Dream Machine'' (kaut kādi indie psihodēļi) pazaudēja sava leibla atbalstu, jo kādā intervijā izteica nedaudz right wing viedokļus, kaut ko negatīvu par ''bēgļiem'' un tā. Vot alt-right varētu būt mūsdienu panki.:D

politnekorekts šūgeizs? nepieklājīgie sapņotāji? ģimenes vērtību psihodēlija? :)

Lai nu kā, viens ir uzskati un (lai nu kā, piededzināju pankūkas, te tero..teoretizējot) ideoloģija, otrs ir tas, vai un kā tas atspoguļojas mūzikā, un es nerunāju par dziesmu vārdiem.

vienmēr ticu industrial scēnai, lai cik arī sūdīga tā pie mums nebūtu

Man liekas ļoti (paš)ierobežots virziens, bet ko es par viņiem zinu.

Imo arī tīri neformāla mūzika tīri muzikalitātes ziņā mūsdienās neeksistē, jo dominē postmodernais relatīvisma gars. Jo tava māksla ir eklektiskāka and makes no fucking sense, jo labāk. Tu esi ģēnijs. Šobrīd drīzāk neformāļi būtu, teiksim, klasiskajā mūzikā tonālie kompozītori vai rokā uz blūza/ritmenblūza bāzēta mūzika, jo tas būtu reakcionārisms. Tiesa, pat tas izplēn, jo ir revivali, retro kustības, it īpaši rokā, kur tie visi vecie paņēmieni tiek lietoti un tā arī pamatā ir populārā mūzika, nevis kāds andergraunds.

No šāda skatījuma drīzāk var teikt, ka raitvings kļuva par meinstrīmu vēl pirms tas paspēja kļūt par protestu.

Tā ir ar to moderno ug un neta ietekmi. Es teiktu, ka tagad vairs nav tā žarma.