- 6/9/17 12:22 am
- Tikko gāju mājās ar maisiņu rokā, kurā gulēja 3 aliņi un kastīte, kur iekšā bija 2 kūkas gabaliņi. Pa tumšu aleju man pretī slāja kāds nabadzīgāka paskata kungs, kurš, sastapis mani, lūdza man kaut ko ēdamu, sakot, ka ir sasodīti izsalcis. Es sākumā atteicu, jo man besī, ka man piedāvā bezvērtīgu citas valsts valūtu (5 dāņu kronas), taču pagājis jau gabaliņu uz priekšu, atskārtu, ka man taču ir DIVI kūkas gabaliņi, un es šovakar esmu tikai viens, tāpēc uzsvilpu, un viņš atnāca atpakaļ. Atvēru kastīti un teicu, lai ņem vienu gabaliņu. Viņš pēc mirklīgas minstināšanās, aizbildinādamies, ka būs netīri pirksti, paņēma lielāko un fiski notiesāja, izdvesdams labsajūtas skaņas. Pateicās, un mēs katrs aizgājām savu ceļu. Kāpēc es izlēmu padalīties? Laikam tikai tāpēc, ka man bija divi gabaliņi, un es varēju sajusties kā tādā stulbā pasakā, kā morāle ir par dalīšanos (ja vien tev ir, ar ko dalīties).
- 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 6/9/17 12:29 am
-
ļoti jauki
- Reply
- 6/9/17 01:06 am
-
jā, tikai žēl, ka tas ir izteikti īslaicīgs risinājums. iztēlojos, cik šausmīgi ir prasīt svešiem cilvēkiem ko tādu (ņemot vērā, ka izteikts vairākums atteiktu, jo parasti jau nav nekas tāds līdzi).
- Reply
- 6/9/17 12:47 am
-
Ja tas cilvēks bija dženuīni izsalcis, tad tava darbība ir apsveicama. Mēdz būt prosta oportūnisk inahāli, kas diedelē, bet parasti jau dženuīnos var atpazīt, ja piemīt puslīdz laba intuitīva empātija. Man paša ir bijušas situācijas, kad bijusi vajadzīgs glābiņš, pamatā vilcienos, kad pa pjaņi attopos, ka pazudusi biļete vai pat nepietiek naudas, lai to nopirktu pie konduktora. Divas tādas reizes, ko atceros. Un abās reizēs kaut kur blakus sēdēja jauns (stipri jaunāks par mani) puisis, kas dzirdot manu konversāciju ar neapmierināto konduktoru, bez minstināšanās samaksāja vajadzīgo naudu, lai netiktu izmest no kupejas. Arvienu no viņiem pat pārmijām vārdus un biju tā kā mazliet šokā par to cik tas puisēns labsirdīgs ne-cinisks. Man šķiet vecākas paaudzes cilvēki nav tik izpalīdzīgi. Vai arī tas nav paaudžu, bet tieši jaunības jautājums. Cilvēciņi savos padsmit vai agrajos 20 ir ideālistiskāki, naivāki un labsirdīgāki, nekā pēc gadiem 10-20, kad ļaunā dzīve apbružājusi un tu vairs nevienam neuzticies. Man tiešām tajā reizē uznāca ilgas pēc dēla. Tas džekiņš no sevis manifestēja tādu jaunības skaistumu visās iespējamās izpausmēs. Kaut ko tādu, ko esmu sevī nozaudējis un ilgojos pēc tā.
- Reply
- 6/9/17 01:08 am
-
Man šķiet, ka nevaram tā viennozīmīgi nolikt, ka viena paaudze ir izpalīdzīgāka par citu. Man līdzīgās situācijās ir palīdzējuši gan veci, gan jauni cilvēki (pat ne man, bet cik esmu redzējis, ka kādam palīdz). It really depends.
Un, jā, labāk tiešām ir tad, kad prasa paiku, nevis naudu. Jo es tiešām ļoti labprāt padalos ar ēdienu, taču nauda ir pavisam cita lieta, jo tad gandrīz vienmēr ir skaidrs, ka tā tiks izlietota citiem mērķiem (spriežu pats pēc sevis). - Reply
- 6/9/17 11:49 am
-
Tas par tiem jaunajiem cilvēkiem ir patiesi. Palīdzības lūdzēji, cik nu esmu redzējusi, mērķē uz jaunatni. Neprasīs taču naudiņu pusmūža dusmīga paskata vīrietim šlipsē, ja tuvumā ir kads studentiņš.
- Reply
- 6/9/17 01:20 am
-
forshi, ka padaliijies!
- Reply
- 6/9/17 08:46 am
-
jū tēk de kēk, man!
- Reply
- 6/9/17 11:00 am
-
vaiksts
Tu satiki savā ceļā izsalkušu vecīti.
Ja pats vēl neesi sapratis, tad tas bija Dieviņš. Pārbaudījums nokārtots. - Reply
- 6/9/17 11:49 am
-
Jā, un viņš zināja, ka Ulvim ir 2 kūkas gabaliņi!
- Reply