- 6/9/17 12:47 am
-
Ja tas cilvēks bija dženuīni izsalcis, tad tava darbība ir apsveicama. Mēdz būt prosta oportūnisk inahāli, kas diedelē, bet parasti jau dženuīnos var atpazīt, ja piemīt puslīdz laba intuitīva empātija. Man paša ir bijušas situācijas, kad bijusi vajadzīgs glābiņš, pamatā vilcienos, kad pa pjaņi attopos, ka pazudusi biļete vai pat nepietiek naudas, lai to nopirktu pie konduktora. Divas tādas reizes, ko atceros. Un abās reizēs kaut kur blakus sēdēja jauns (stipri jaunāks par mani) puisis, kas dzirdot manu konversāciju ar neapmierināto konduktoru, bez minstināšanās samaksāja vajadzīgo naudu, lai netiktu izmest no kupejas. Arvienu no viņiem pat pārmijām vārdus un biju tā kā mazliet šokā par to cik tas puisēns labsirdīgs ne-cinisks. Man šķiet vecākas paaudzes cilvēki nav tik izpalīdzīgi. Vai arī tas nav paaudžu, bet tieši jaunības jautājums. Cilvēciņi savos padsmit vai agrajos 20 ir ideālistiskāki, naivāki un labsirdīgāki, nekā pēc gadiem 10-20, kad ļaunā dzīve apbružājusi un tu vairs nevienam neuzticies. Man tiešām tajā reizē uznāca ilgas pēc dēla. Tas džekiņš no sevis manifestēja tādu jaunības skaistumu visās iespējamās izpausmēs. Kaut ko tādu, ko esmu sevī nozaudējis un ilgojos pēc tā.