Karam esmu totāli gatavs - mana galva spoži atspīd saulē un esmu lielisks mērķis.

Un, kamēr es būšu beigts un bez rūpēm, jūs varēsiet krāmēties ar tām savām kaltētajām medicīnām.

Man šķiet, ka vieglāk būtu nomirt, nekā kaut ko tur čakarēties. I mean kāda jēga dzīvot pārmaiņu laikmetā, ja var tusēt pēcnāvē, lai arī kāda tā nebūtu?

1960.-70. gados arī lielvaras palielināja aizsardzības budžetus, kā tas beidzās, mēs zinām. ne ar ko.
Medicīnu gan drusku uzkrāju.

Tad vēl bija WWII pēckara paaudze. Miera centieni. Plaši anti-kara protesti. Proxy wars laikmets. Tagad ir pavisam, pavisam cita ģēla.

Pretkara protesti notiek joprojām. Kas, domā tagad visi grib sisties?

Krievija samazina.

sauce?

http://nationalinterest.org/blog/the-buzz/did-russia-just-cut-its-defense-budget-by-whopping-25-19831

ahā, paldies. katrā ziņā krievijas mil budžets bija ~ 6x lielāks pēdējā desmitgadē, nekā nato (neskaitot ASV, protams). laikam efektivizē/apcērpj caurās kabatas, kas ir tipiski mil jomā. it sevišķi jau korumpētajā krievijā.

Šis nav pareizi, Krievija ir reģionāla lielvara. Vienas pašas UK, FR, DE izkož Krievijas mil. budžetu 2x.
Ja domāji, ka palielinājies 6x, tad tā varētu būt, tik pat reizes, cik kopš 90ajiem sadārdzinājās nafta.

mums ar tevi vakar bija zajebennākā tikšanās

hehe, indeed. abi izskatījāmies kā no labākajām filmām :*

Sliecos piekrist viedoklim, ka kaŗi vienkārši vai nu notiek, vai nenotiek. Ir dažas lietas, kas palielina viņu varbūtību, bet beigu beigās tā ir nejaušība, nevis likumsakarība. Kā jau pareizi bija norādīts, sešdesmitajos bruņojās un gandrīz jau panesās, bet aprobežojās ar lokāliem konfliktiem. Varbūt tiešām pie vainas bija tas, ka cilvēki atcerējās kaŗu, bet atmiņas par 1. pasaules kaŗu neatturēja no otrā. Tā ka nezinu, varbūt būs, varbūt nebūs.

Par gatavošanos – ir labi apsvērt iespējamos bēgšanas ceļus, lai ko mēs nestāstītu par "o, es palikšu šeit uz vietas un lepni kritīšu par savu dzimteni."

Trū par bēgšanas ceļiem. Un stešiem, haidautiem pie reiz. Taču es kā mil vēstures fanāts (totally amateur tho) sliekšos nepiekrist tam, ka, runājot tieši par WW mēroga kariem, ka to cēloņi ir tik dabiski. Piekrītu par mazāka mēroga kariem.
Sesdesmitie vispār bija tāda incants laiks- speisreiss, atombumbas dominācija un jaunieši ar ziediem acīs. Mil tēriņi attiecīgi auga, attīstoties abu pušu kara techam. Kā arī visa tā proksīkarošana ar nebij lēts pasākums (pasaule ko tādu, cik man zināms pirms tam bija pieredzējusi vairāk tādā kā viduslaiku slash zemnieku manierē).

WWIII gan krasi atšķirsies no WWI un II. Cēlonis it kā tas pats- ietekmes sfēras. Taču cilvēki ir pavisam citādāki (rakstot šos vārdus nez kāpēc iztēlojos visus snowflake sjw bērnus, dumos Facebook laikmeta cilvēciņus- smejies vai ne, bet viņi var izrādīties noderīgāki socpolitmērķiem, nekā iztēlojamies), armijas mazākas, specifiskākas kaujas un kara metodes un tā tālāk. Labi, izbeigšu bullšitot, jau vēls.