Piekrītu, ka jāpārceļas uz laukiem un jāpiekopj floras antikultūra.

exactly! tā ir viena no antikultūras formām. self-sustenance pēc iespējas plašākā mērogā (saprotams, tas ir milzīgs ieguldījums daudzskaitlī - gan laika, gan naudas, gan faking nervu. tāpēc labāk vienkārši uzturēties interneta tumšākajos nostūros, skatīties uz gore pics, komentēt asprātīgus, bet pretīgus komentārus un gaišajā interneta nostūrī uzvesties kā trollim.

Stumjam zirgu karietei pa priekšu.

atceros džeku ar tādu pašu niku kā tev no vienīgajā .lv geiming portāla, ko savulaik apmeklēju (un pat komentēju forumā; uh, kur tie gadi - šķiet, piereģistrējos, kad man bija vēl 16 vai 17, vaicājot kaut ko par diezgan kruto ukraiņu Cossacks: AoW uzlaušanu). un, ja mani atmiņa neviļ, tev pat bija kaut kādi diezgan kvalitatīvi un, atļaušos, literāri augstvērtīgi raksti. 'grats par to.

enīvei, on the seriousness of the topic: mēs stumjam zirgu tik daudz neiedomājamos veidos, ka... tie ir neiedomājami.

Jap, gamez.lv. Fun times. Žēl, ka Latvijā vairs nav kur savā mēlē par spēļukiem parunāt.

Par to karieti doma ir tāda, ka ja tu pats aiz spīta ''grimsti antikultūra'' (es gan nezinu, ko ar to domā), tad esi vien papildus revers feedbeks, lai turpinātu sevis kritizēto procesu. Nado biķ pravedņikom arī, kad jau liekas, kas iestājušies begu laiki. Vismaz jācenšas.

mazliet atvainojos par ļoti novēlotajiem komentāriem. the way to lose people over internet - esmu eksperts gan šajā jomā, gan tajā, kas attecināma uz IRL.

fun times indeed. tur vienbrīd, atļaušos, gamez plaukumā, nezinu, mileniuma pirmajos 5 gados, tiešām bija nolasījušies diezgan jēdzīgi cilvēki. un ar "jēdzīgi cilvēki" es domāju arī tos, kuri iesaistītās futile diskusijās, teiksim, ar tevi vai kādu citu, kurš, pašsaprotams, ir/bija vecāks/pieredzējušāks un zinošāks. bet ne tikai tas. arī jebkura cita diskusija. hell, man pietrūkst kaut vai vienkārša parunāšana par to, kas ir kruta un kas nē. bet, apzinoties, ka geiming industrija no tik jaukās nišas, kur tā bija n-tās dekādes, ir kļuvsi par shiny and happy kids attraction, mani māc šaubas, ka kaut kas tāds atkal ir iespējams. vienkārši gamez burvība bija tajā, ka tā tiešām bija vienīgā platforma, kur šajā valodā padiskutēt par spēlēm, tāpēc arī tas elitisms, kas tur bija, bija ļoti dzīvotspējīgs (tieši izvēles trūkuma dēļ). jebkurā gadījumā es ar visiem īkšķiem esmu par elitismu, jo tas all in all liek inteliģentam prātam tiekties pēc augstākiem strandartiem. un, saprotams, zemi standarti un haip-treins ir tas, kas piš visu community no augšas, līdz apakšai. godīgi sakot, es jau kādu laiku vairs nerakstu par geimingu skumjo asociāciju dēļ.

es saprotu, kur tu tēmē antikultūras jautājumā. un man nekas cits neatliek, kā piekrist. jebkura nodošanās jebkuras kultūras galējai stadijai (antikultūra pati par sevi ir galējība) parast liecina par sociāla rakstura problēmām, kas caurvij indivīda(-u) dzīvi tik dziļi, ka indivīds ir tendēts apziņā apkopot visu t.s. bulšitu (lietas, kas "nav pareizas šajā pasaulē/indivīda dzīvē; un parasti ir diezgan universiālas as in others can relate). un, kad viņš ir novests līdz tādai stadijai, tad parasti nekas cits neatliek (uzsvars uz "parasti"), kā absolūta nodošanās burvīgajiem sātanistiskajiem priekiem (lasi - antikultūra) vai pretēji - kļūt par gaismas cīnītāju, par PC dude vai tamlīdzīgu monstrositāti.

bet tie ir tikai mani novērojumi. vienkārši mēs visās iespējamajās sfērās šobrīd (mēs - as in the whole fucking world) atrodamies izteiktā pārmaiņu laikmetā, kur evolucionāru attīstības formu nomainījusi revolucionāra. es nemaz nepieskaršos visiem proxy kariem, visiem meliem, ko mums stāsta par arābu pavasari (un to, ko mums nestāsta par arābu rudeni).

mana antikultūra ir funkcionāla rakstura - tā ir patiesības apzināšana. saprotams, tas viss ir subjektīvi, taču beigu beigās, ja es saņemtos un uzrakstītu eseju par "mūsdienām", es zinu, ka gūtu ar to zināmu atzinību no lasītāju vairākuma. jo mēs visi jūtam, ka, tā teikt, ir dirsā. un ka agri vai vēlu būs vēl lielākā dirsā. tāpēc es bieži sev vaicāju - why bother? (un tik pat bieži - bļin, jāizdomā, kur var aizņemties pēc iespējas vairāk piķa, lai līdz, kā mums prese vēsta, neizbēgamajam karam, varētu kārtīgi nodot atpūtas jomā, un, kas zina, pat, ja pārdzīvošu kodolapokalipsi (protams, uzskatu, ka neviens negrasās uzsākt M.A.D. ciklu, jo tas ir fucking madness, pun intended), man noteikti nevajadzēs atdot bankai naudiņu, jo, fak, bija tač karš, sukas krievi atņēma man visu!

tā lūk. antikultūra šajā gadījumā nav kā spīts. bet tā tiešām tāda var būt. un pat veselīgā izpratnē, ja tev ir līdzīgi domājoši cilvēki apkārt. tad spīts ir kolektīva, un mēs varam pārvākties uz faking igaunijas robežu, dziļiem laukiem, un nodzīvot savas atlikušās dzīves spītējot nah visam, pat internetam un pastniekam (smejos par to, cik tas, kā lai to pasaka, nav rentabli).