- 5/23/16 03:40 am
-
mazliet atvainojos par ļoti novēlotajiem komentāriem. the way to lose people over internet - esmu eksperts gan šajā jomā, gan tajā, kas attecināma uz IRL.
fun times indeed. tur vienbrīd, atļaušos, gamez plaukumā, nezinu, mileniuma pirmajos 5 gados, tiešām bija nolasījušies diezgan jēdzīgi cilvēki. un ar "jēdzīgi cilvēki" es domāju arī tos, kuri iesaistītās futile diskusijās, teiksim, ar tevi vai kādu citu, kurš, pašsaprotams, ir/bija vecāks/pieredzējušāks un zinošāks. bet ne tikai tas. arī jebkura cita diskusija. hell, man pietrūkst kaut vai vienkārša parunāšana par to, kas ir kruta un kas nē. bet, apzinoties, ka geiming industrija no tik jaukās nišas, kur tā bija n-tās dekādes, ir kļuvsi par shiny and happy kids attraction, mani māc šaubas, ka kaut kas tāds atkal ir iespējams. vienkārši gamez burvība bija tajā, ka tā tiešām bija vienīgā platforma, kur šajā valodā padiskutēt par spēlēm, tāpēc arī tas elitisms, kas tur bija, bija ļoti dzīvotspējīgs (tieši izvēles trūkuma dēļ). jebkurā gadījumā es ar visiem īkšķiem esmu par elitismu, jo tas all in all liek inteliģentam prātam tiekties pēc augstākiem strandartiem. un, saprotams, zemi standarti un haip-treins ir tas, kas piš visu community no augšas, līdz apakšai. godīgi sakot, es jau kādu laiku vairs nerakstu par geimingu skumjo asociāciju dēļ.
es saprotu, kur tu tēmē antikultūras jautājumā. un man nekas cits neatliek, kā piekrist. jebkura nodošanās jebkuras kultūras galējai stadijai (antikultūra pati par sevi ir galējība) parast liecina par sociāla rakstura problēmām, kas caurvij indivīda(-u) dzīvi tik dziļi, ka indivīds ir tendēts apziņā apkopot visu t.s. bulšitu (lietas, kas "nav pareizas šajā pasaulē/indivīda dzīvē; un parasti ir diezgan universiālas as in others can relate). un, kad viņš ir novests līdz tādai stadijai, tad parasti nekas cits neatliek (uzsvars uz "parasti"), kā absolūta nodošanās burvīgajiem sātanistiskajiem priekiem (lasi - antikultūra) vai pretēji - kļūt par gaismas cīnītāju, par PC dude vai tamlīdzīgu monstrositāti.
bet tie ir tikai mani novērojumi. vienkārši mēs visās iespējamajās sfērās šobrīd (mēs - as in the whole fucking world) atrodamies izteiktā pārmaiņu laikmetā, kur evolucionāru attīstības formu nomainījusi revolucionāra. es nemaz nepieskaršos visiem proxy kariem, visiem meliem, ko mums stāsta par arābu pavasari (un to, ko mums nestāsta par arābu rudeni).
mana antikultūra ir funkcionāla rakstura - tā ir patiesības apzināšana. saprotams, tas viss ir subjektīvi, taču beigu beigās, ja es saņemtos un uzrakstītu eseju par "mūsdienām", es zinu, ka gūtu ar to zināmu atzinību no lasītāju vairākuma. jo mēs visi jūtam, ka, tā teikt, ir dirsā. un ka agri vai vēlu būs vēl lielākā dirsā. tāpēc es bieži sev vaicāju - why bother? (un tik pat bieži - bļin, jāizdomā, kur var aizņemties pēc iespējas vairāk piķa, lai līdz, kā mums prese vēsta, neizbēgamajam karam, varētu kārtīgi nodot atpūtas jomā, un, kas zina, pat, ja pārdzīvošu kodolapokalipsi (protams, uzskatu, ka neviens negrasās uzsākt M.A.D. ciklu, jo tas ir fucking madness, pun intended), man noteikti nevajadzēs atdot bankai naudiņu, jo, fak, bija tač karš, sukas krievi atņēma man visu!
tā lūk. antikultūra šajā gadījumā nav kā spīts. bet tā tiešām tāda var būt. un pat veselīgā izpratnē, ja tev ir līdzīgi domājoši cilvēki apkārt. tad spīts ir kolektīva, un mēs varam pārvākties uz faking igaunijas robežu, dziļiem laukiem, un nodzīvot savas atlikušās dzīves spītējot nah visam, pat internetam un pastniekam (smejos par to, cik tas, kā lai to pasaka, nav rentabli).