"Un viņi diršas ne par ko." tā labās attiecībās nenotiek. Vienmēr ir cēlonis un sekas.

cēlonis - tas, ka cilvēki nespēj atrast 1 valodu. tas ir īsts bābeles tornis.

sekas - dirsa, khh. patesībā nav tādu drastisku seku, atskaitot šo to, piem., faktu, ka x uzsver, ka tikai y ir pie kino izvēles grožiem, savukārt y uzsver, ka x vēlas skatīties ko tādu, kas tīk tikai x.

manu-tiešām-necilo-prātu, attiecību, pat ja tās oficiāl ir over, būtība sevī ietver nepārspīlētu kompromisu rašanu. un šoreiz kompromisam būtu jābūt kādai *normālai* ficenei, kas tīk gan y, gan x. bet, protams, tā nesanāk. un tas ir konflikta cēlonis. sasodīts, kurš, būdams skaidrā prātā, atsakās no neredzētām hercoga vai tā jipoškas ficenēm? es nezinu tādus cilvēkus, atskaitot kaut kādus deģīšus varbūt, BET - protams, vienmēr ir izņēmumi, un tos es respektēju, taču šai gadījumā es ļoti labi zinu otru pusi, līdz ar to tās argumenti ir irrelevant. vienkārši kā jau kaut kur minēju, R mīl labu kino, bet R principi ar laiku liedza viņai dot priekšroku manis izvēlētam kino, lai gan, ticu, R ļoti labi apzinājās, ka tas r kļovāks, meaning that she'll like it more.

saprot', es vēlos un vēlu mums tikai to labāko, ja esmu ar kādu kopā. vismaz tagad man ir mazs (nay, liels) prieciņš - mana new gf nav iepazinusies ar kino klasku (sure, she knows this and that, but the main epics are unknown to her, ja atceros pareizi). man vienkārši ir mazliet fetišs iepazīstināt cilv. ar unikālu, burvīgu stafu, neatkarīgi no tā, vai tas ir kino, muzons vai māxla. gan jau tā ir visiem. taču es, man tā šķiet, to izbaudu īpaši, jo (agrāk) ļoti lepojos ar savām tobrīd tiešām niecīgajām zināšanām šajās jomās.

taču tās bija pietiekošas, lai iepriecinātu un pārseigtu cilvēku, kurš nezina, ļaujot viņam iemīlēt manu mīlestību. piemēri (dažādi un šeit): drugstore cowboy, withnail & i, tālāk a silver mt. zion [protams, arī pārējie viņu projekti], bauhaus, joy division [jāpiebilst, ka tad pirms viņi 21.gs. ieguva pasaules slavu], franču inpresionisms un holandiešu detalizētas reālisms. labi, šeit jāpiebilst, ka ar tēlotājmākslu mani iepazīstināja viņa, taču es to nodevu tālāk kā savu (jo, nu, muļķīgi būtu katrreiz atsaukties, ka "ak jā, šo info ieguvu no x").

tā, pazaudēju treku, tā kā pārstāšu dirst. ceru, ka izteicos skaidri.

ar tev cibā diskutēt vnm ir interesanti, bet ok, es mēģināšu paskaidrot. izlasot tavu situācijas aprakstu es secinu:

pirmkārt tev besī tur dzīvot
otrkārt tev besī tava kaimiņiene
treškārt tavai kaimiņienei besī tu
ceturtkārt tavai kaimiņienei besī tas ka tu tur dzīvo
piektkārt šajā postā tu mini, ka tev tur nav māju sajūtas

vēl, tā kā esmu arī dzīvojis šajā dzīvoklī es zinu ko nozīmē "ulvs izvācas" kā arī ko nozīmē "ulvs izvācas, šoreiz for realz"

pieņemot, ka tu esi ar intelektu apveltīta būtne secinu, ka šādos apstākļos nevienam cilvēkam nav patīkami dzīvot, taču zinot tavu un tavs dzīvokļa biedrenes ilgo un samērā sarežģīto attiecību stāvokli, pieņemu, ka "tā vienkārši aizpist" ir grūti un ar salīdzinājumu "kā mīkstais" mēģinu norādīt uz nepatīkamas īstermiņā, bet konstruktīvas ilgtermiņā darbības nepieciešamību. šoreiz "kā mīkstais" bija domāts kā stimuls tev paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta un izvērtēt savu augsto prasību pret nākamo dzīves vietu aktualitāti, jo uzskatu, ka ir daudz labāku variantu par to, kurā esi tagad pat ja tie nav labākie varianti tev ilgtermiņā.

tātad galu galā ar to komentu gribēju nodot šādu ieteikumu - izvācies no turienes uz kādu pagaidu variantu, kamēr atrodi īsto, perfekto ulvja mājvietu tādā veidā dzīvi padarot labāku ikvienai iesaistītajai personai.

redz, cik jauki, ja mēs izsakamies mazliet plašāk. viss nemaz nav tik skarbi, kā izklausās 1. mirklī.

"un ar salīdzinājumu "kā mīkstais" mēģinu norādīt uz nepatīkamas īstermiņā, bet konstruktīvas ilgtermiņā darbības nepieciešamību" - es tev pilnībā piekrītu. gluži kā vispār kopumā piekrītu tavam komentāram. man pat nav daudz, ko piebilst. vienīgi to, ka es tiešām esmu mīkstais tajā jomā, ka es sūkāju pārvākšanās ziņā. man instinktīvi besī pārvākties.

nav jau tā, ka man katru reizi būtu jāved tonna ar mantām, nē, pat pretēji. bet vienkārši sazin kāpēc man ir tāds naids pret to. varbūt iemesls ir fakts, ka mazliet ilgāk kā pusgada laikā pārvācos 3 x no Elizabetes x uz Elizabetes y, un tad uz Alfrēda Kalniņa ielu (visas vietas atradās aptuveni 100 metrus cita no citas).

karoče, problēma ir manī. bet es zinu tās risinājumu - pārvākties uz vietu, ko es faktiski uzreiz varu saukt par mājām. tāpēc neder arguments/ieteikums "pārvācies uz temporāru vietu līdz brīdim, kad atrodi īstās mājas". kāpēc man TĀ vajag mājas? kā jau minēju, tikai tad ir iespējams progress citās sfērās, nu, būšana par skrūvīti sistēmā (ko sadomazohistiski vēlos izbaudīt kādu laiku, lai iegūtu pret to tādu naidu, ka turpākās vēlmes būtu pelnīt easy money, un esay, haha, eseju, nē, bet easy money parasti ir liels piķis, savukārt, mazu/viduvēju piķi parasti cilvēki pelna ar vaiga sviedriem vai reāli darot diezgan daudz - to man ir teikuši daudz easy money cilvēki.

saprotams, ir mīnuss. easy money goes away easy. bet man po. nauda ir nauda, un es neesmu tik ļoti stulbs (ja vien nedzīvoju šeit - tad man nekas cits neatliek kā bliezties, vislaik krapaļīties un notrulināt sevi, lai "izturētu" garlaicību), lai šo naudu tā vienkārši notriektu. patiesībā esmu iemācījies būt ļoti "garīgs" materiālisma jomā, tāpēc mēs divatā mierīgi dalīsim 24 kv.m. dzīvoklīti (jāatzīst, Irma ir diezgan kompakta būtne), un tas nav vienīgais aspekts. man nepatīk pirkt drēbes, gadžetus u.c. lietas, bez kā var iztikt vai ko var dabūt 'pa lēto'. protams, varam diskuēt par to, ka nauda corrupts, bet whateva... neticu, ka pēkšņi sākšu pirkt smārtfōnus, iet dzert uz bāriem dārgus dzērienu 'n šit.

ceru, ka aptuveni izskaidroju "kas un kā?". bez abida, tā tektu krievi.