ululate's Journal

10:30am: ok, tagad man ir skaidrs, ka adaptācijas nedēļa skolā patiesībā ir paredzēta vecākiem, lai saprastu, cik daudz laika rudenī no rītiem vajadzēs, lai sataisītos un spētu iziet pa durvīm. šorīt skolā ieskrējām pēdējā minūtē (oi, draudziņ, aizmirsām dejošanas čības, šodien padejo zeķītēs, labi?).

1:18pm: es sēžu jēkabpils centrālajā laukumā un ēdu zemenes. te ir diezgan kolosāli, viss zied, visur koki. tikai cilvēku šausmīgi maz un droši vien ikdienā garlaicīgi. afišas sola lieni šomasi un grupu a-eiropa. večuks ar vaļēju bikšupriekšu izspieda no manis divus eiro, jo "ļoti griboties ēst" (mh), bet, kad viņš vērsās pie blakus sēdošās tantītes, saņēma strupu uzšņācienu "ej strādāt". vispār pati pilsēta ar mazajiem koka namiņiem ļoti līdzīga cēsīm. nu labi, cēsis ir daudz hipsterīgāka vieta.

ja man te būtu draugi, darbs un kaņepes centrs, es labprāt pārceltos uz mazpilsētu.

un, kamēr te sēžu, saņēmu zvanu no skolas, ka U tiekot uzņemta, tad nu šis slogs arī no pleciem ir nost.

2:36pm: ja koki būtu kā gājputni un, sezonai mainoties, pārvietotos no vēsām vietām uz siltām un otrādi. "šonedēļ lv ceļi slēgti, jo sākusies mežu migrācija." (un ko tik tie meži pa ceļam nenoslaucītu no zemes, haha)

12:48pm: es saprotu, ka katrs trešais ieraksts ir par tiešās pirkšanas pulciņu, bet -
nopirku rafa hemp kaņepju pienu, Ingus arī izstāstīja, kā pats mājās var taisīt. un tas kaņepju piens ir tik lielisks (ar cukuru vispār, saldi kaņepaiņa garša, āāāā, kas var būt garšīgāks, domāju, ka jāizmēģina vēl pielikt kanēli, kardamonu, mustakriekstu, pa virsu putukrējumu, varbūt arī piparmētras). faktiski vienīgais augs, kāds cilvēkiem ir nepieciešams, ir kaņepes.

8:20am: šorīt uz ielas pārsvarā divas galējības - muzeju nakts aficionados, kas sakņupuši čupiņās stiķē naudu vēl vienam puslitram, un sārtvaidži, kas lēnā riksī plūst uz krastmalu, pa ceļam vēl pastaipot kājas.

bet kopumā sporta pasākumos visatbaidošākais ir šausmīgais balagāns un pretīgā mūzika, visas tās loriņu teltis un bļaušana mikrofonā no visiem stūriem. maratona bukletiņā rakstīts: "neaizmirstiet dejotājiem un dejotājām nosūtīt kādu gaisa skūpstu". pilnīgs wtf.

9:32am: es tagad zinu vārdu mizogīnija -
vakar biju uz smieklīgajām sieviešu esejām kkc. to, vai šim pasākumam piekabinātais apzīmējums "stand up" tika domāts nopietni vai ironiski, tā arī nesapratu.

protams, es neesmu pasākuma tiešā mērķauditorija, man ir bērni utt. tomēr, ja iepriekš man šķita, ka es esmu šausmīga mietpilsone un dzīvoju ļoti stereotipiski, tad vakar man atvērās acis, ka "radošās un brīvās" dzīvo vēl lielākā purvā. vienīgi Ievas Melgalves eseja ļoti patika - ir forši, ja cits pieaudzis cilvēks pasaka, ka realitāte, protams, sucks, bet hei, no tās vienmēr ir izeja, ja tu pats sev to atļauj. nu labi, patika arī Curihas padomi, kas ļāva iztēloties, ka es kā sieviete uz vīrieti skatos tikai kā uz gaļas gabalu, un viņš baidās, ka es viņu seksuāli izmantošu un pēc tam pametīšu (nevis apprecēšu), lai nekas netraucē manu brīvību. es nekad mūžā neesmu tā darījusi, varbūt pēdējais laiks pamēģināt (ja nu izdodas? ja nu iepatīkas?).

bet pārējais! gandrīz visas vakar vienojās tīri sievišķīgā čīkstēšanā, ka "oj, oj, oj, sabiedrība mani moka, man ir tik grūti". visvairāk pārsteidza, ka acīmredzot ir sievietes, kam tās vakardienas tēmas šķiet tik aktuālas, ka ir vērts taisīt veselu pasākumu. būt par sievieti ir ļoti nožēlojami un grūti, un viņas savā ikdienā to izjūt (ja tas bija domāts ironiski, tad nesanāca, tie tiešām bija dvēseles kliedzieni, kā teica Inga Gaile). Vīrs no manis šķiras! Vecāki nenovērtē manu karjeru! Neviens mani neprec! Bet kur tad esi tu pati kā cilvēks, kur tava pašpietiekamība, kur tava spēja pateikt "man pohuj".

es savā dzīvē - savā drausmīgajā dzīvē, kur man ir bērni (abi no viena vīrieša - bōring un leim!), es faktiski esmu mājsaimniece, kas strādā salīdzinoši maz (pilnīga idiote, tādām taču interesē tikai somiņas!), blondīne (haha, noteikti balina matus, lai patiktu vīriešiem!) - nekādā veidā neizjūtu, ka mani uztvertu galvenokārt kā dzemdi vai norādītu, ka es esmu kkādā veidā sliktāka, jo esmu sieviete. (then again, es dzīvoju ļoti noslēgti, dažreiz paiet nedēļa un vienīgie cilvēki, ko esmu satikusi, ir vīrs un bērni.) pieauguši cilvēki, kam ir svarīgi, ko saka mamma un tantes, nevis ko viņš pats domā, - tas ir šokējoši.


un tas, ka bērni varētu būt šķērslis maģisko sēņu lietošanai - lol, galvenais taču pašam neiekāpt tajā "omg, man ir bērns, man tagad jādzīvo pēc priekšraksta".

2:20pm: neesmu gan nekāda eksperte, bet no raw vegan plauktiņa mani uzrunā laikam tikai saldumi, avokado+dateles+kakao gādā par trekna šokolādes krēma līksmību bez sviesta un kondensētā piena.

12:51pm: faking hel, cik mājās auksti, kopš nekurina (un tā saule aiz loga arī izskatās mānīga)

mēģināju pagulēt diendusu, jo ļoti nāca miegs, bet novāļājos stundu gultā, esot uz robežas "tūliņ, tūliņ aizmigšu", un līdz ar to izkāpu no gultas šausmīgi nikna

11:36am: ilgojos pēc iepriekšējo divu nedēļu dienas režīma.

jūra, rīta kafija un brokastis German Bakery (hm, varbūt uzpīpēsim?), nekā nedarīšana, atkal jūra (tagad mazliet pacepsimies saulē?), diendusa, jūra, pēcpusdienas kafija German Bakery un dienišķā kūka (oi, oi, kur mana pīpīte, jā, nesiet man Buddha dream un manam draugam mango pīrāgu), lēns gājiens gar jūru līdz bāram People (kurš grib uzpīpēt?), iegrimšana sevī un šūpuļtīklā (pie kājām pieklīdis suns), saulriets (skaties, šitā govs arī skatās saulrietu!), gājiens atpakaļ gar drum circle jūras malā, mūsu nepālietis jau māj ar roku un sauc aplūkot šodien zvejotās zivis, kuras varam dabūt vakariņās (varbūt ņemsim barakudu? 5 eur uz diviem), pēc-vakariņu live koncerts (šie jaunieši te acīmredzami ir palikuši kopš septiņdesmitajiem un viņiem nav ne jausmas, ka ir jau 2015. gads), āāā, cik es esmu piekususi, vajadzētu iet gulēt, bet ārā ir tāds pilnmēness, iesim vēl mazliet pasēdēt pie jūras un uzpīpēt mēnesgaismā (ak mans dievs, šodien mēs apēdām tikai vienu arbūzu, pa kuru laiku paspēsim apēst otru? tāda nolaidība!).

dienās, kad gribējās būt tūristiem, atlika sēsties uz mocīša un apbraukāt tuvējos bīčus (bīp, bīp, mūs apdzen smaidošs vietējais uz izrotāta riteņa).

8:58am: atgriezties Rīgā no Indijas ir kā atgriezties mirušā pilsētā, tāda sajūta, ka uz ielas nav neviena cilvēka, viss ir ļoti pelēks un tukšs, bez dzīvības. toties ir bezgalīgi daudz svaiga gaisa, ko elpot, un gaišs - ilgi!

3:22pm: Pirms kāda laika es tepat cibā skaļi domāju, ka vajag uztaisīt viesnīcu, kas būtu paredzēta, lai nodarbotos ar seksu. Un lūk, tagad tāda vieta Rīgā ir arī bez manas līdzdalības (es, protams, nedomāju, ka kāds to pie manis izlasīja, nav jau nekas tik ļoti oriģināls). Protams, mana viesnīca būtu bijusi drusku savādāka.

9:50am: booking.com ļoti mīlīgs teikumiņš zem viesnīcu piedāvājumiem mumbajā - šeit aprīlī ir daudz siltāks nekā jūsu pašreizējā atrašanās vietā

3:02pm: vienā tulkojumā gadījās vairāki teikumi par Marsa ģeoloģiskajiem periodiem, nevarēju īsti saprast, kā latviski pareizi būs periods ar nosaukumu Hesperian un aizrakstīju uz LU Astronomijas institūtu. jau pēc pāris h saņēmu izsmeļošu atbildi (12 naktī!) no Latvijas vadošā eksperta Marsa jautājumos, man tas šķiet tik nenormāli forši (atbilde - Hesperijas periods, atbilstoši teiksmainas Rietumu zemes nosaukumam sengrieķu mitoloģijā). paralēli aizrakstīju e-pastu arī terminoloģijas komisijai, kura, protams, klusē.

tāpēc vien es iegādāšos žurnāla Zvaigžņotā Debess nākamo numuru, kas (citēju atbildes e-pastu) "iznāks pirms pavasara ekvinokcijas" :) tur būs vairāk par Marsu.

12:57am: Izņēmuma kārtā streipuļojām šovakar mājās pa blaumaņa ielu. Bijām tikai mēs, neviena cita. Un es domāju - cik maza mana Rīga, cik maz mūsu te ir. Tad es atskatījos un redzēju pilnmēnes pielietu ielu. Un es sapratu, ka Rīga ir mans praivit bīč, nekur citur nevar būt tik labi.

12:34am: sēžu un gaidu, kad varēšu braukt uz lidostu pēc Morisa, kurš ielido 1:55, šādos brīžos bezmiegs ļoti noder.

12:04pm: šorīt šaubījos, vai iet uz espaņolu, bet beigās saņēmos un aizgāju. un labi, ka tā, neko prātīgu nedarījām, dzērām kavu, ēdām šokolādes torti un runājām par maģiskajām sēnēm :) bija lieliski.

1:44pm: Vakar naktī pazaudēju somu, kurā bija maisiņš ar kotletēm.

9:08pm: es esmu izsmelta līdz pēdējam

1:05am: vēl atgadījās neticams, smieklīgs notikums, bet es esmu pārāk piekususi, lai stāstītu.

5:32pm: ārprāts, kā man riebjas skola. gaidu vasaras brīvlaiku karstāk nekā savos skolas gados.

9:08am: noklausīta saruna šorīt b/d ģērbtuvē starp meitenēm:

tu neuztraucies, Patrīcija izskatās nesmukāk nekā tu!

12:05pm: atnācu no spāņu valodas, kur faktiski visu pusotru stundu vnk smējāmies - patiesībā tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es turpinu spītīgi mācīties šo valodu, ko reāli man nemaz nav, kur izmantot, un diez vai kādreiz būs. divreiz nedēļā izsmieties ar svešiem cilvēkiem.

tagad deg visādi darbi, bet man šodienu būtu gribējies sākt ar dzērieniem jau brokastīs, arī tagad nevis ar skubu ķeros pie tulkošanas, bet laiski lasu satori par maroku un jūtu, kā laiks plūst, man būtu jādara visādi svarīgi darbi, bet es viņus nedaru.

10:28pm: noskatījos Modri, no vienas puses man tiešām patika, no otras - tāda sajūta, it kā būtu pusotru stundu netīrā sniegā stāvējusi.

es tikai nesapratu, kāpēc filmas aprakstos utt bija mājieni uz ļauno tiesu sistēmu, kas iegāž cilvēku, un ka filma ir par puisi, kuru dzīve bez maz piespiež visādu sakritību dēļ nonākt cietumā. bet šitas tipiņš jau pats uzprasījās.

1:14pm: vairāki cibiņi rakstīja, ka ir nopirkuši saviem kaķīšiem radiatoru gultiņas, es arī šodien vienu pasūtīju (ja viņiem patiks, tad dabūs katrs savu)

2:50pm: šogad uznācis kaut kāds helovīna aptrakums, esmu jau sakrāsojusi burciņas un apdarinājusi ar melnām mežģīnēm, ko salikt kāpņu telpā uz palodzēm. bet vislabākais - šodien nopirku divus metrus melnu burbuļplēvi, vēl īsti nezinu, ko no tā visa uztaisīšu, bet man tā plēve kaut kā fetišiski patīk.