Žīdi vienmēr un visur pie pirmās izdevības novaidas, nostenas, izreklamē, ka, redz, pret viņu izredzēto tautu ir bijis holokausts. Bet tā ir arī vienīgā nācija, kurai agresors dabūja maksāt lielu kompensāciju. A jums ir ienācis kādreiz prātā, kāpēc tas tā ir? Tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka viņiem ir nauda. Nauda lai visur iebāztos un izteiktos par holokaustu pret savu tautu. Reklāma tīrā veidā, tikai netieši apmaksāta. Un cik daudzi no jums zin, ka ir bijis genocīds pret armēņiem? Turki taču arī ir masveidā klapējuši nost armēņus, bet armēnis neko nevienam nesaka publiski, jo nav naudiņas lai to izdarītu. Uz pasaules noteikti ir vēl vesels lērums tautu, kuras ir piedzīvojušas genocīdu, bet tā arī palikušas pārējai pasaulei to skaļi neizteikušas. Tā kā nav ko žēlot tos žīdus. Pie pirmās iespējas savu māti pārdotu prom.Svieciens Jakovam.

Aina. Un pat pusi viņa nepazīst no tiem, kurus ir pieadojusi pie saviem draugiem. Nesaprotu, kā cilvēki var plīties virsū slavenībām, lai tas veltītu kaut nelielu uzmanību konkrētajam indivīdam. Nožēlojami.

Es gribu uz Disnejlendu...

Pēdējā laikā manā dzīvē uzrodas (daudzi paliek) tādi cilvēki, kuri sevi ārkārtīgi slavina, stāsta man par to, cik labi kaut ko spēj izdarīt. Nedod Dievs vēl paņem un palasa kādu manu garadarbu un tad ar ārkārtīgi milzīgu pašcieņu izvaro darbu līdz pēdējam vārdam. Un tad ir lepni par sevi, ka vismaz savās necilajās domās ir par mani pārāki. Šādi cilvēki man ārkārtīgi riebjas un liekas pretīgi - ir prasīgi pret citiem un ārkārtīgi kritiski izturas pret visu, ko nav radījuši viņi paši un sevi saaudzē kur nu vien ir tāda iespēja. Piedodiet, ar mani tā neies cauri. Es gluži vienkārši kādā brīdī bez ārējām pazīmēm varu ņemt un neizturēt un sākt strauji nolikt pie vietas šādas manās acīs necienījamas dvēseles. Un tā es sev iegūstu ienaidniekus, jo redz, viņš ir uzdrošinājies pateikt man ko tādu, ko neviens nedrīkst atļauties, aizvainojis ar savu kritiku mani līdz sirds vai nezin kādiem vēl dziļumiem. Es esmu vienlīdz prasīgs gan pret sevi, gan citiem, un ja kaut kas neatbilst maniem uzskatiem par attieksmi, lietām, vai ko citu, tad kopīga valoda nav iespējama. Sevi ir jāvērtē tāpat kā citus indivīdus. Un ja vēl kritiķis uztaisa tādu pretīgu, glumu smaidu, tad tā vien kārojas tādam kraut pa zobiem, kurš, protams, nesmaida aiz tā, ka dzīve laba, bet gan ārēji pauž savas emocijas par viņaprāt taisnīgo kritiku un objektīvo novērtējumu vai ko citu.

Tāda šobrīd izskatās vieta uz klavierēm, kur būtu jāstāv notīm. Man, kā redzams, tā vieta līdzinās žurnālu galdiņam, kurš laika gaitā nemanot tiek papildināts ar dažādiem preses izdevumiem. Laikam jau vainīga mana savādā īpašība - spēlējot lasīt. Pats pat nesaprotu, pa kuru laiku tas viss tur ir saradies.

Sabiedrība ir debila ar visiem saviem apdauzītajiem spriedumiem, kurus uzskata par pareiziem un normām atbilstošiem.

Kaut kā tā, nu, dīvaini, bet baigi sacepos par to, ka sencis ir pievācis manu Mangaļu minerālūdens puslitra pudelīti ar foršo vāciņu. It kā sīkums, bet tas, ko es nespēju paciest, ir grāpstīšanās/svešu mantu piesavināšanās. Protams, es neesmu svešs, bet man ir vajadzīga sajūta, ka tiek cienīts mans privātums un privātīpašums. Neba man pudelītes žēl, bet fakts kā tāds. Nobļāvos uz visiem, kas mājās un aizgāju uz veikalu pēc jaunas. Pudelīte man vajadzīga ne vairāk kā 3x nedēļā, arī šovakar. Un vēl tie maitulīgie kaimiņu bērneļi ar saviem draugiem. Pasaka "labvakar" un tad sāk rēkt, turpinājumā aprakstīt sienas, gadījumā, ja kaut kas nepatīk, apmētāt durvis ar olām. Varbūt ir kāds, kurš grib izlikt savu žulti uz viņiem?

Vai, es taču galīgi biju aizmirsis jums pastāstīt par redzēto vakarrīt. Tur, trolejbusa pieturā, iepretim Latgalītes tirgum, vairāk uz Ķengaraga pusi, sniegā bija iesprasts dīvains priekšmets. Ieskatoties ciešāk, es sapratu, ka tas ir sabraukts/saplacināts kaķis, kuram vairs nebija galvas, bet kurš aukstumā bija galīgi sastindzis. Un tāds nu tas tur stāvēja, iesprausts sniegā, ko noteikti bija izdarījis kāds amizants dzīvnieku mīļotājs.. Skats bija visnotaļ amizants.

Vai kāds viedais būtu tik laipns un spētu man apskaidrot, kā es apacī varu izveidot tādu virtuālo hostu, kur, piemēram, www.vaksaacija.org root direktorija uz servera ir, pieņemsim, "L:/WEB", bet adresei www.vaksaacija.org/manual ir cita root direktorija uz servera, piemēram, "Y:/turbiina". Tas taču ir iespējams, vai ne?

Šovakar sniegs patīkami gurkst(?) zem kājām.
Šodien ārā saulains laiks; kāds būs vakarā, kāds būs naktī?

Vairāki žurnāli - tā nav šizofrēnijas izpausme, tā ir atkritumu šķirošana.

Varbūt kāds atminas tās lapas adresi, kurā lielā daudzumā bija apkopotas lapas ar zagtiem dizainiem. Oriģināls vs kopija.

Nobrauc šeit līdz apakšai un sakombinē pats savu picu! Manējā izmaksātu 2316.60 Ls, bet par cik vēl esmu pie kaut cik pilna prāta, tomēr nepasūtīšu šo elīti delikatesīgo brīnumu.

Šodien biju šeit.Un man ārkārtīgi patika.

Tagad man ir žetons un kaudze ar visādām atmiņām.

Man ir krīze.

Drausmas, kāds es esmu rakstura tips. Pašam no sevis reizēm bail paliek. Atkarībā no garastāvokļa man mainās attieksme pret cilvēkiem.

Kaut kā tā dīvaini, bet lietām, kuras es mācību procesa laikā absolūti nenovērtēju un noliedzu to vajadzību savā dzīvē, neapzināti tiek piešķirta ļoti liela nozīme. Žēl skatīties uz to, ko esmu sadarījis pirms dažiem gadiem, kas man šodien uztaisa lielu robu. Gribētos nopirkt laiku.

Šodien jūtos tā it kā man būtu nokasīta emalja, ja man tāda būtu bijusi.
Man iepatikās spēlēt basu, tiesa gan, spēlēju tikai uz tās resnākās stīgas, bet vienalga man patika pavadīt skanošo muzīku.

Esi stilīgs - izdzēsies!