Vai jūs esat kādreiz aizdomājušies par to, kā jūs uzrunātu un kādā sarunas stilā sarunātos ar cilvēku, ar kuru pirms tam būtu pārmijuši pāris vārdus čatā? Piemēram, ja otrā galā būtu Jānis Pujats vai Velta Līne, vai Sandra Kalniete. Vai jūs spētu mierīgi šos cilvēkus uzrunāt uz "tu" jebkurā dzīves situācijā, ja būtu stājušies ar tiem šāda veida kontaktā pirmstam? Man vienmēr šādas situācijas ir sagādājušas problēmas un es nespēju pārvarēt sevi. It kā es dzīvotu 2 dzīves. Es pat sākumā jaunos aktierus uzrunāju uz "jūs", bet nu šis ieradums pamazām tiek izskausts. Teātrī visi viens otru pārsvarā uzrunā uz "tu", šķiet, ka tur neviens nepievērš uzmanību, ka tu esi Kārlis Sebris, Elza Radziņa vai Lolita Cauka, tu vienkārši piederi pie saimes.

Sapnī rakstīju dzeju.

Sasmējos. Bet vispār es nesaprotu, kāpēc krievi tik dedzīgi grib domāt un domā, ka mēs, latvieši, esam fašisti. Tātad, ja tu klaji pasaki, ka tev nepatīk komunisms, esi fašists? Tad jau 2/3 pasaules ir fašisti.
Nokaitināja viena vecenīte, kura ielidoja autobusā pa pēdējām durvīm, visiem redzot nokrita un sāka lādēties, ka viņu grib nospiest, utt. Konduktorei, protams, naudu nemaksā, jo viņa autobusā esot cietusi. Būtu mums tāda sistēma un attieksme pret minoritāti (kura Rīgā, manuprāt, tomēr ir mažoritāte) kā Kaukāza republikās, tie cilvēki baidītos vērt vaļā mutes, kur nu vēl rīkot kaut kādus protestus pret reformu un piekaut latviešus. Viņi vienkārši tiktu izmest ārā pa sava mitekļa logu. Un neviens par to neskumtu. Bet pie mums cilvēktiesības, redziet. Mums vienkārši nav mugurkaula.

No rīta redzēju spilgti zilos elinas matus iekāpjam trolejbusā un apsēstamies vispirms pirms manis un tad pēc manis.
No rīta ņirgājos par klasesbiedreni ar kājas traumu. Nevajadzēja paiet ne 12 stundām, kad tāds paliku arī es. Mērfija likums, ziniet. Jeb arī mana smiešanās visas dienas garumā rezultāts.

Pārinstalēju windu, bet vienalga viss turpina drausmīgi kārties. Ir uzradies kāds jauns, neapzināts vīruss?

Šim vakaram kaut kas etnisks šeit.

Cik gan daudz var nospriest par cilvēku, vienu minūti pavērojot viņa ķermeņa valodu.
Es gandrīz visu dienas daļu domāju par šokolādi, kura stāv atvilktnē. Tagad sēžu pie galda un tā šokolāde ir mazāk kā rokas stiepiena attālumā, bet manas domas ir tālu prom no tā visa. Audzinu raksturu.

Vai. 80. - 90. gadu mija bija ārkārtīgi jautra. Nu kaut vai var atcerēties visas vecās babkas, kas bija apkārušās ar pilnām ūdens burkām un katru rītu 5:30 sēdēja pie televizora, kur kaut kāds vecis tās burkas uzlādēja ar pozitīvo enerģiju. Nu kur prāts kaut kādām tādām pasakām ticēt! Toties ir citiem par ko pasmieties :)

Kaut kas man liek to izrādi nosktīties vēlreiz. Kaut kā baigi sagribējās. Varbūt dēļ tā, ka man ārkārtīgi patika tā muzīka (fragmets sūdīgā kvalitātē), kas skan pirms ienāk skatītāji.

E95 0.559
DD 0.559

Tad varbūt, piemēram, zivju pārdevēji, lai daudz neatpaliktu no degvielas tirgoņiem, arī lai reņģēm paceļ cenu? Nu, tā lai būtu vienādas ar laša cenām. Jeb šiem cilvēkiem tomēr ir kaut kādas tolerances paliekas?

Un man riebjas, ka teātrī ir salīdzinoši augstas biļešu cenas. Manuprāt, teātris nedrīkst būt dārgāks par 3Ls.

Nostrādāja mani engrami.
Es laika izskatos pēc latvieša (kā latvietis?).

Banku Augstkola "Ekonomika un uzņēmējdarbība"
Latvijas Universitāte "Komunikācijas zinātne"
Latvijas Kultūras Akadēmija "Dramatiskā teātra aktiera māksla"
Pēdējais gan vairāk spēju pārbaudīšanas pēc - vai es spēju tikt budžetā. Bet ja es tur arī tiktu, tad droši vien tur arī mācītos. Patīk man tā lieta.

Valmiera ir skaista. Pēdējo reiz, kad tur biju, tā likās mazāka. Un cilvēki tur ir atvērtāki. Un zvaigznes arī varēja redzēt.

Kā man riebjas, ka kāds mājās skatās Kirminal Inform - šo zemiski necilo raidījumu, kuru veido kaut kāda žurnālistikas analfabētu komanda. Un šovakar - kā tā blondā intervētāja, kura, piedodiet atstāj par sevi izbijušas maukas iespaidu, ar tādu degsmi tincina "noziedznieku", kura aizraušanās ir senu ieroču kolekcionēšana. Pat arī tādām antikvārām lietām ir jabūt atļaujai. Liekas, ka raidījuma veidotāji ir iznākuši tieši no tās vides, par kuru tik cītīgi informē sabiedrību; dažai labai vadītājai pilnai tēla atbilstībai pietrūkst tikai dzērāja vīra uzdauzītie zilumi zem acīm. Ja kādreiz es par to smējos, tad šodien man vairs smiekli par to nenāk, jo ir jānoskatās uz kaut kādu kriminālās pasaules atspoguļotājraidījumu, kurš ir veidots tik nekompetenti, ka vēmiens nāk. Un tas mūžsenais "K" burts iekš mērķa pašā ekrāna stūrī. Nu tas taču ir tik bezgaumīgi! Tik skaidri te var saredzēt to, ka tas, kam ir nauda, būdams netalantīgs, nožēlojams, bet ārkārtīgi augstās domās par sevi, veido šādu smadzeņu skalošanas produktu priekš asiņu un līķu alkstošā skatītāja acīm. Bet tā vadītāja mani tomēr spēj pārsteigt visvairāk - kā viņa, blondā, kura, liekas, ir beigusi tikai 3 klases, ir spējusi noturēties šajā amatā tik daudzus gadus? Vai tā ir vecmodīgā Bergera nespēja nostāties pret viņas trulo valdzinājumu? Viņš pats taču apgriež sev ienākumus uz tādas bābas rēķina. Tā vien gribētos ar to veceni parunāties un uzdot tādus jautājumus, kuri viņu iedzītu stūrī un varbūt tad viņai nāktu apskaidrība par to, kas viņa ir un kā viņai vajadzētu izturēties. Kviec, kuce, dedz!

Kā man viss ir noriebies. Vispirmāk jau skola, bet ir palicis tikai pats mazumiņš, ko izturēt, bet pat tas liekas nesamērīgi daudz. Pēdējā laikā gribas kaut kur nolīst, paslēpties no visiem, bet miera nav nekur. Vienmēr būs kāds, kurš nokaitinās, kurš izvedīs. Drīkst, es jūs visus pasūtīšu dirst vismaz šovakar? Nu tad ejiet dirst!

Laiciņš ir jauks, jā, laiciņš ir jauks.
(Tas no vienas dziesmas, bet atbilstoši, manuprāt)

Vajadzēja tikai vienam sūda trolejbusa vadam uz pāris stundām saiet uz īso, lai uztaisītu nopietnu sastrēgumu pašā pilsētas centrā, kas ar visu savu būšanu nodarīja nelielus, taču zaudējumus gan valsts sektoram, gan arī privātajiem uzņēmējiem, taču kāds uz to visu arī, protams, iedzīvojās. Tā, lūk, ir mūsu pašu cilvēku kļūda, kad mēs savā optimismā neredzam un nepiedēvējam pat šķietami nenozīmīgām lietām liela rakstura nozīmi. Nu kuram gan ienāca prātā, ka kaut kāds sūda vads spēj izdarīt kaut ko tādu? Preces laikā nenonāk veikalos, cilvēki laikā netiek uz darbu, darbs ir spiests stāvēt uz vietas un būt nepadarīts. Visa cilvēce var nobālēt tāda sūda vada priekšā, jo tas spēja izdarīt vairāk nekā 100 cilvēki. Sīkums, bet patīkami.

Spams pēdējās dienās ir krietni pieņēmies spēkā.

Es zinu, ko es nopirktu, ja man būtu 8000 $. Daudzi mani varētu nosaukt par jukušu, jo par to naudiņu taču varētu nopirkt krutu moci vai kaut kādu mašīnu.

Nu vot, sacēluši haju, ka draugiem.lv slēgs ciet. Un kurš tad būs tas slēdzējs? Tā naudas pelnīšana taču notiek legāli zem uzņēmuma vārda, kurš maksā nodokļus un tā. Neviļus rodas jautājums: kas tad ir par iemesliem lai slēgtu tik veiksmīgu biznesu? Neticiet visam, ko saka, bet padomājat arī šad tad paši par iemesliem un ar to saistītām lietām.