Uj, kaut kur pazīstama situācija. Un zinu arī to, ka nelīdzēs nekādi stulbi mierinājumi. Bet viens tāpat ir skaidrs - ka no visiem sūdiem mēs vienmēr izkuļamies ;)
kā tev šķiet, kā es jūtos, atbraucot mājās no staļļa starp deviņiem un desmitiem, tad vēl mēģinu salīmēt to dziesmu, bet jau trešā programma mani pieviļ, plus, neesmu dzirdējusi nevienu tiešām patiešām derīgu padomu (kas man būtu palīdzējis), neviens nav iedomājies, ka gribu, lai man pasaka "paldies" vai piesakās palīdzēt n' stuff. vot man tūlītās būs krīze. es pat sūdzos ne savā blogā, bet pie kaut kādiem komentāriem.