kādēļ ne? motivācijas vēstule, cv un darba pārrunas teorētiski ir viena vienīga sevis slavināšana, taču ar segumu, t.i., tev jābūt spējīgam atbildēt par savu vārdu patiesumu
Tas tomēr ir citādāk nekā, piemēram, ja es nostātos klases priekšā un sāktu visiem stāstīt, cik es tāds un cik es šitāds. Jūs neko labu par mani nedomātu. Lai gan tāpat diez vai domājat :)
Paldies par gudrās sadaļu, bet zini, Tev ir vesela pasaule ko es nemāku - mūzika. Es vienmer muzikālas nodarbes esmu iesākusi un pametusi, bet Tu! Es piemēram paskatoties uz notīm tikai saskaitot māku pateikt kura ir kura. Un Flash arī māki Tu, nevis es :) Bet iedomājos ko par mums abiem teiktu karja. Pokemoni :))
Tas teātris gan man sāk pieriebties. Bet kori ir ārkārtīgi laba lieta. Būtu mācību laikā pietiekami daudz laika, lai visu paspētu, noteikti ietu kaut kur dziedāt.
Ai, man ar koriem bija tā: R3V labā dziedāšana bija tad, kad mūsu vēl bija daudz. Bet tas samainījās skolotāji un tas viss tur gandrīz pajuka un mēs kādi 10 -15 cilvēki tik palikām. Tad nu gan koris. Aizgāju no turienes un sāku dziedāt Alberta baznīcas korī. Bet mēģinājumi bija 3x nedēļā un svētdienās bija jādzied baznīcā. Tā kā tas viss bija Pārdaugavā, man tur 20 min ar kājām līdz autobusam bija jāiet un vēl 15 min jābrauc. Apvienot tādus mēģinājumus kad es mājās 3x nedēļā atgriezos ap 10 vakarā nebija reāli ar pirmo ģimnāziju. Tā arī palika. Ne Sapnī ne arī Kamēr dziedāt neaizgāju. Kaut domāju būtu paņēmuši. Vairs ne tas. Man laikam no pamatskolas kaut kā vēl bija pārāk iesēdies, ka uz kori jau iet tikai zubri, visi krutie basto un vispār, korī dziedāt nav forši. Tad nu RV1Ģ es nemaz nesāku.