16 Jūnijs 2005 @ 22:17
 
It kā jau tu esi brīvs, nepiederi nevienam, bet nav tās brīvības sajūtas, kas bija mazam esot. Pēdējā laikā šķiet, ka tomēr piederu gan kaut kam. Ir kaut kas, kā priekšā man ir uzvelta liela atbildība. Vairs nevaru tā vienkārši aiziet uz mežu un saēsties avenes vai meža zemenes un ne par ko nedomāt - kaut kas visu laiku borē smadzenēs: "Viss, tas laiks ir beidzies. Bērnības vairs nav!". Reizē ar to arī izvēle, kura nāk aizvien tuvāk. Iet pa labi vai pa kreisi? Šajā gadījumā, protams, te nav nekādas politikas, tāpat arī šeit nerunāju par binārajām opozīcijām. Izvēle par turpmāko dzīvi. Ko tad īsti darīt? Kas šķiet saistošāks? Nevaru izlemt. Bet arī zem kādas tupeles ārkārtīgi negribas būt. Vai nu būt tikai pašam par sevi vai arī tai smailei.

Nožēloju, ka neaizgāju uz Mobiju. A vajadzēja.
 
 
( Post a new comment )
toadbeauty[info]toadbeauty on 16. Jūnijs 2005 - 23:02
Tev kā muukam paardomas par tupeleem? http://journal.bad.lv/users/muuks/281477.html

Jā, brīvība pa gabaliņam pazūd. Ta palēnām, pamazām...

Sākas darbi, ko nedrīkst nepadarīt, parādās vīri/sievas vai potenciālie vīri/sievas. Un tad bērni, kas piezemē galīgi. Eh...

Es te ar nesen zūdījos par zaudēto TO sajūtu. Atceros kādas bija vasaras skolas brīvlaikā - kad lēkaju kā kaza pa pļavu, jo tā brīvība lija pāri malām :)

Bet tagad esmu piesieta un no visa baidos. Šausmīgi baidos.

Bet vispār jau nav slikti - kā suņam pie ķēdes - ēst dod, pa laikam aiz auss pakasa, nu ko tad vēl...

Nē, tiešām - nav slikti.

(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 16. Jūnijs 2005 - 23:06
Mani kaut kādā mērā biedē tas, ko rakstījis mūks. Nu, saturs.
Bet pie tā, ka pamazām cilvēks tiek pierauts pie zemes, ir jāpierod.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
toadbeauty[info]toadbeauty on 16. Jūnijs 2005 - 23:22
Jā, jāpierod.

Turklāt tā jaunības brīvība bieži ir tikai ilūzija. Tā pat, ja par augstu lēksi, mutere kāāā vilks pa ausi...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)