Previous | Mem | Next
 
etnomuzikologs
uks
18 Aprīlis 2005 @ 17:57
 
No rīta redzēju spilgti zilos [info]elinas matus iekāpjam trolejbusā un apsēstamies vispirms pirms manis un tad pēc manis.
No rīta ņirgājos par klasesbiedreni ar kājas traumu. Nevajadzēja paiet ne 12 stundām, kad tāds paliku arī es. Mērfija likums, ziniet. Jeb arī mana smiešanās visas dienas garumā rezultāts.
 
13 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
etnomuzikologs[info]uks on 18. Aprīlis 2005 - 21:26
Pa dienu vēl bija ok. Tādas jaukas sāpītes bija, bet tagad uz vakaru paliek aizvien neciešamāk. Braucu pat mājas ar autobusu un neatnācu to kilometru līdz mājām. Sāk likties, ka vajadzēs kūjiņu. Un Tūcis to visu uzskatīja par teatralizētu priekšnesumu. Manuprāt, viņš uzskatīs, ka es visur taisu drāmu līdz brīdim, kad tiešām nomiršu. Un pat tad šaubos.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
signe[info]scooby_snack on 18. Aprīlis 2005 - 21:35
pesimists!:D
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 19. Aprīlis 2005 - 07:50
Nē, bet vakar daudz kas mani nokaitināja.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
signe[info]scooby_snack on 19. Aprīlis 2005 - 18:30
katru dienu var atrast miljoniem lietu, kas nokaitina. tikpat to, kas iepriecina. viss atkarīgs no pieejas
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)