Pa dienu vēl bija ok. Tādas jaukas sāpītes bija, bet tagad uz vakaru paliek aizvien neciešamāk. Braucu pat mājas ar autobusu un neatnācu to kilometru līdz mājām. Sāk likties, ka vajadzēs kūjiņu. Un Tūcis to visu uzskatīja par teatralizētu priekšnesumu. Manuprāt, viņš uzskatīs, ka es visur taisu drāmu līdz brīdim, kad tiešām nomiršu. Un pat tad šaubos.