Ja reiz man ir darbnīca, kur var gatavot visdažādākās lietas, kapēc gan lai es nevarētu taisīt piemēram vibratorus?
Vislaik kaut kā sajūta, ka par visādiem darbiem es varu mierīgi pastāstīt cilvēkiem, pateikt kas ir pagatavots, kādi tehniskie risinājumi izdomāti un pielietoti, bet redz, ir viena tēma, par kuru kaut kāda iemesla dēļ labāk nerunāt. Un šis te iemesls laikam galveno kārt ir cilvēku reakcija, kāda ir vērojama, kad kāds pēkšņi saprot, kas tiek taisīts, vai arī bailes no potenciālās reakcijas.

Pilnīgi noteitki kaut ko vēl gribēju šeit stāstīt, bet kas nu to lai vairs atceras, kas tas bij.



Lai nu kā, redzkur piemērs.
Metāls jau puslīdz ir ieguvis vēlamo veidolu, bet darbi jāturpina virsmas apstrādē, elektronikas lipināšanā un citos mazāk svarīgos sīkumos, pirms ietaisi var nodot gādīgās rokās.

Un ja jums kas par šo sakāms, droši paudiet savu viedokli.