Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Kūltūra jau nekur neaiziet. Tā vienkārši ir. Jo vairāk kūltūras jau ir, jo ir grūtāk izdomāt ko jaunu. Turklāt, vajag stingru apņēmību, lai ko jaunu izdomātu, jo ļoti daudz jau pietiek ar esošajiem šabloniem.