Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Ja ļaunums ir tikai relatīvs jēdziens, tad kā no relatīva jēdziena var veidoties it kā absolūta karma? Droši vien ne kā.
Tas ir aptuveni tāpat kā katrai ticībai ir savs dievs vai dievi, kas nezin citu ticību dievus. Es ticu, ka varētu būt augstāks spēks, taču visas ticības ir tikai cilvēku interpretācija par šo spēku. Tieši tāpat cilvēki mēģina nodalīt labo no ļaunā un izdomāt dažādas lietas, lai pārējie tām ticētu. Ja Tu ticētu karmai un eksperts pateiktu, ka nogalinot piecus cilvēkus Tev karma kļūs daudz pozitīvāka, vai tiešām Tu to darītu?