|
Rudens mani sajūsmina. Krāsu eksplozijas uz pelēkām ietvēm kā mazi sprādzieni.
Šorīt pamodos ar neierasti optimistisku sajūtu, tādu, kas rada ilūziju, ka mīli visu pasauli un visa pasaule mīl tevi (Kā, protams, nav, jo tas nemaz fiziski nav iespējams), nebeidzama eksistences kliedziena sajūtu, to sajūtu, ka vārdi vienmēr ir par maz, lai kaut ko censtos tajos ieslodzīt. Pasaule laužās ārā pa visām porām.
Nez, ir cilvēki, kam rudens asociējas ar kaut ko nomācošu un tumšu, taču man tas ir vismīļākais no gadalaikiem, jo tajā ir tik daudz krāsu, tik daudz dzīvības, tam piemīt noskaņa, tāda noskaņa, kāda nav nevienam citam gadalaikam. Rudens ir krāšņa deja uz drupām, grafitī mākslieks, kas pietriepj ielas ar saviem esības gabaliem, košu skrandu karnevāls, panks, kas piedrāž sistēmu, sutenners, kas sēž kādā krodziņā un viltīgi atņem pavasarim klientus, lietussargu modes dizaineris, brīvmākslienieks. Jo tikai rudenī uzzied ielas. Miršana un atdzimšana, mūžīgā deja, rituālais dancis, kas saberž zemi sev pie kājām putekļos.
|
| Tas, ko tu izvēlies nosaka to, kas tu esi | 06:02 pm |
|---|
|
Lai cik arī ciniski tas neizklausītos, taču tas, ko tu izvēlies bieži vien arī nosaka, kas tu esi (Jā, jā, ja tu izvēlies sarkano spainīti, nevis zilo, tad esi sarkanais spainītis :) ). Tā, ka nosacīta piederība kaut kam tomēr nav tik maznozīmīga. Labi, var jau runāt, ka tam nav nozīmes utt (Reizēm arī nav, bet tad kāpēc cilvēki ar līdzīgām interesēm tomēr lielākoties ir viena stila?).
Aizspriedumainība?
Var jau būt, taču aizspriedumus jau rada cilvēki paši, tie nekad nav pilnīgi bez pamata. Vismaz tie, kas ir manā dzīvē, jo balstās uz pašas novērojumiem, kas priekš manis ir patiesi. Nedomāju, ka kāds vispār var teikt, ka ir pilnīgi brīvs no aizspriedumiem, jo tādā gadījumā šim cilvēkam būtu jābūt pilnīgi bez jebkādas pieredzes un dzīvojušam četrās sienās bez piekļuves informācijai. Tikai jautājums ir par to, cik mūsu pašu aizspriedumi neielaužas citu aizspriedumos (Savējos, cik zināms, neviens neredz).
Tā, kā man liekas, ka visa tā runāšana, ka tam nav nekādas nozīmes ir tikai tukšas runas, jo realitātē cilvēki bieži vien rīkojas pavisam citādi un tas ir tikai normāli.Balsis galvā un aiz tās: Depeche mode- Never let me down again |
|
|