| |
[May. 17th, 2006|09:35 am] |
Lasot šito
http://klab.lv/users/skuka/687587.html
atcerējos savu Omā.
Arī priša bija ilgu laiku.
Vienreiz bija smieklīgs gadījums. Satiekas mana Oma un viena tantiņa autobusa pieturā. Sāk dalīt, kura sēdēs uz beņķa. Tipa - sēdiet, sēdiet! Ko jūs, es pastāvēšu utt. Oma saka, ka viņa vēl jauna - pastāvēšot.
Tā otra - ar tādu lepnumu saka - nujā, man jau 73, bet re ka vēl tīri jestra.
Oma saka - tā jau ir, man gan vēl tikai 85...
Un tā viņas arī izskatījās - tā otra grōša ar lakatiņu - veca jo veca savos 73.
Un mana Oma - taisnu muguru, kostīmā un nekādu lakatiņu. Viņa teica - nekādus lakatus - kas es, vecene vai!
Lakatiņi sāka parādīties pēc 90. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/169794/1173) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ld |
|---|
| Date: | May 17th, 2006 - 09:45 am |
|---|
| | | (Link) |
|
jā -es ar tur palasījos un aizdomājos.
tēva māte 20 gadus(priekšlaicīgi pensionējās 50 gadu vecumā) jau pīkst, ka viņai uz nabagmāju jāiet, ka viss tik slikti (pašai sava māja, dārzs un vīrs, kas aptekalē), bet mammas mamma ar visiem infarktiem iet kā traktors. pensijai sākoties viņu no darba atlaida, bet viņa jaunu darbu atrada un turas pie tā kā dadzis. dārzs viņai sakopts kā konfekte - viss spīd un laistās. mammas mammas mammai tikko 90 gadi palika - viena acs akla, otra arī knapi redz, ausis riktīgi nedzird - bet to sparu! 2 mēnešus nogulēja uz muguras ar lauztu gūžu, bet savā dzimšanas dienā i staigāja, i dejoja un visiem smaidīja un prāts vēl ass, ass.
Nu redzi, viss ir mūsu galvās - ij veselība, ij laime, ij viss pārējais...
| | From: | ld |
|---|
| Date: | May 17th, 2006 - 09:49 am |
|---|
| | | (Link) |
|
nu ja, bet to vajag mācēt - nodzīvot skaisti!
nodzīvot, ta nodzīvot. galvenais skaisti novecot. nu tā šiki un ar glanci. | |
