mums bija tieši tāpat - lai tiktu pie senčiem leca ārā no gultas :/ un piekrītu, ka katrs bērns ir savādāks.
varbūt sakritība, bet šitas joks mums sanāca, kad atradināju viņu no pupa. S nodarbojās ar nakts raudāšanām. sīkais saprotot, ka nebūs ne mammas, ne pupa atri vien saprata, ka labāk būs gulēt.

P.S. mēs uzņēmām laiku - sīkais nobļāva nedaudz vairāk kā 2as stundas - no 2:50 līdz pieciem rītā. tonakt nēsāšana nelīdzēja. tāpēc nākošā naktī rokās neņēmām nemaz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak vai!
Nu no pudeles vai pupa atradināt - tas pats jau vien ir. Vienāda mēroga traģēdija.
Bet būs tak laikam jāsaņemas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gudri cilvēki raksta, ka pēc gada vecuma bērnam naktī nevajadzētu ēst vairāk. turklāt - nevajadzētu arī vairs naktī čurāt - tipa jāsāk jau mācēt koordinēt procesus ķermenī.

tas pēdējais man godīgsakot pēc zinātniskās fantastikas izklausās, jo citi taču vēl 3 un vēlākos gados gadās, ka piečurā gultu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nja. manējam arī pampers pilns no rīta.

(Reply to this) (Parent)

Bet, ja nekas netiek pa nakti iekšā sūkts, tad teorētiski nevajadzētu nekam tecēt ārā. Nu vismaz, mazāk ir kam tecēt.
Bet tagad pamperu laikos, kas viņiem ko nečurāt. Vienmēr labi. Autiņu laikos varbūt pēc gada varēja sākt domāt par koordinēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tek tāpat vien ārā..
mans dūda daudz pirms gulētiešanas dzer
un tas raksts par nečurāšanu bija jauns ne no veciem laikiem :)
mums te aptiekās bezmaksas žurnālīši par bērniem - viskaut ko interesantu var salasīties :)

(Reply to this) (Parent)

mēs jau arī no pupa atradinājām, MV ņemot MP viņu projām uz citu istabu, kamēr šis izbļāvās un norima. bet nu ir jauns nakšu bieds, trūkstas augšā un bļauj pēc manis. MV rokās izlokās kā zutis un jož pie manis, kā paņemu rokās, tā acis ciet, bet, kā nolieku gultiņā, sākas bļāviens. jau kādu nedēļu šitā, es vēl pagaidām ceru, ka pilnmēness, un moš pāries, jo līdz šim bērns naktī gulēja un bija miers.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši ar šito mocījāmies pēdēja laikā pirms sanāca piespiest viū gulēt - ka rokās gulēja, bet nolikts gultā bļāva kā aizkauts un mēģināja pārkrist pāri gultai.

starp citu - S bija slims un tad vienu nakti es gāju sīkam knupi dot. it kā viņam bija acis ciet, bet tiklīdz saprata, ka tā esmu es nevis fācis tā atsākās vecā dziesma - bija pamodies un negribēja gulēt tālāk savā gultā etc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, a viņš Stefanam rokās arī nomierinājās??? jo MP vairs galīgi nerespektē MV, lec no rokām ārā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pirms pieradināšanas nekas vairs nelīdzēja.
pēc pieradināšanas, ja viņš redz tēti tad uzreiz guļ tālāk. dažreiz padzerās, dažreiz vnk apgriežās uz otriem sāniem un guļ tālāk. it kā viņam vajadzētu zināt, ka esam tepat vien.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja jau mēs citējam literatūru un žurnālīšus, tad nesen es lasīju, ka bērns pamodies mierīgi guļ tālāk, ja redz, ka pamodies tai pašā vietā, kurā aizmidzis, t.i., ja viņš ir aizmidzis gultiņā - nevis kādam uz rokām un pēc tam ielikts gultiņā -, tad atrašanos gultiņā nakts vidū uztver pašsaprotami.

(Reply to this) (Parent)