|
Janvāris 17., 2019
22:02 Nu labi. Es noskatījos Tarkovska Zerkalo. PAt divas reizes. Pat vairākkārtīgi tinu atpakaļ dažas ainas, lai paskatītos vai neesmu pārskatījusies un "nez kā viņi šito dabūja gatavu" - nu, tur pudele nokrīt, putniņš uz cepures uzlido, vēja brīze pār pļavu. Tomēr man ir jāatzīstas, ka lielu daļu es laikam taču neuzķēru. Vai nu es esmu par seklu vai arī izteiksmes dziļumi ir ļoti mainījušies.
|
Comments:
| From: | heda |
Date: | 17. Janvāris 2019 - 22:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Neuzķēri, kā tas ir taisīts vai neuzķēri sajūtu?
Par to kā tas ir panākts daļā es tā arī nespratu. Nu un lai arī tā būtu. Vairāk raizējos, ka bija tādas daļas, kuru esamību nesapratu - nesapratu, kas man būtu autoraprāt jāsaprot. Tā daļa par karu, kur visi dubļus brien; tad ar spāņiem un karu Spānijā un arī kolēģes histērija par to, ka varone pie visa vainīga. Es ļoti atpazinu padomju dzīvi un tša, bet šīs ainas es nesapratu kopējā stāstā.
| From: | heda |
Date: | 17. Janvāris 2019 - 22:51 |
---|
| | | (Link) |
|
"Spogulī" viss ir par viņa ģimeni - viņu pašu, māti un tēvu - dzejnieku Arsēniju Tarkovski - kurš viņus pameta, arī karš ir par tēvu, jo tēvs bija karā, ievainojuma dēļ viņam amputēja kāju. Neatceros, vai viņš to teica tieši par "Spoguli" vai plašāk, bet doma bija, ka jāatsakās no objektivitātes, īstenību būvējot no jauna no atmiņām un pieredzēm, vienā attēlā rādot gan visumu, gan tā pretrunīgās šķautnes. Par tehnisko - šī ir fantastiska grāmata, un V daļā ļoti daudz par "Spoguli". https://monoskop.org/images/d/dd/Tarkovsky_Andrey_Sculpting_in_Time_Reflections_on_the_Cinema.pdf
no Tarkovska esmu redzējis kādas minūtes piecas (rādīts padomju laikā padomju tv). tur čalis filmas beigās, ja pareizi atceros, ar sveci rokās kaut kur gāja, gāja un gāja, un gāja (gāja noteikti, smagi elpoja arī laikam). esmu pārāk nekulturāls tādām padarīšanām un labāk lasu grāmatas. |
|
|
Sviesta Ciba |